2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
Lai noregulētu šo normu piemērošanu laikā, Saeima iekļāva likumā 6. pantu, saskaņā ar kuru Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumi papildināmi ar 36. punktu šādā redakcijā: "Šā likuma 59.6 panta pirmās un otrās daļas noteikumi par aizliegumiem nav piemērojami bankai, kurai pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu ir sniegts komercdarbības atbalsts vai kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi."
Plašsaziņas līdzekļi uz šīs pārejas normas pieņemšanu reaģēja skeptiski, norādot uz tās saistību ar vienu konkrētu Latvijas banku, proti, Parex banku,3 šajā gadījumā steidzamības kārtībā (tātad – bez speciālistu atzinumu saņemšanas, bez ilgām un nopietnām diskusijām u. tml.) pieņemtais likums faktiski izrādījās par labu tieši minētajai kredītiestādei. Līdz ar to šo normu nosacīti varētu nosaukt par "Parex bankas klauzulu". Taču autores mērķis nav analizēt šo pārejas tiesību normu no politiskā, tautsaimnieciskā vai sociālā viedokļa: šis uzdevums jāatstāj žurnālistu, politiķu, politologu un ekonomistu ziņā. Tāpat autores nodomos neietilpst jaunā likuma iztirzāšana no specifiskās banku tiesību nozares skatu punkta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.