Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis: "Kas vakar likās "briesmīgi", šodien jau liekas pieņemami, un ir bail domāt, kā būs rīt"

Saeima gatavojas otrajā, galīgajā lasījumā pieņemt valsts budžeta projektu nākamajam gadam (saruna notika 12. novembrī – red.), tagad var atskatīties uz sarežģīto budžeta tapšanas laiku. Kā jūs kopumā dēvētu šo finanšu plānošanas procesu tieslietu nozarē: vai tas bija sāpīgs un sarežģīts, vai arī – varbūt patiesībā šāds funkciju pārvērtēšanas un struktūras optimizācijas process jau sen bija nepieciešams?

Pirms atbildu uz jautājumu, teikšu par tieslietu nozares budžetu to pašu, ko šobrīd saka par visas valsts finansēm: kas vakar likās "briesmīgi", šodien jau liekas pieņemami, un ir bail domāt, kā būs rīt.

Lai saprastu situāciju tieslietās, jāatgriežas jūnijā, kad valsts šī gada tēriņi tika samazināti kopumā par 500 miljoniem latu, to skaitā tieslietu finansējums – par 11 miljoniem latu.

Diemžēl, veidojot nākamā gada budžetu, valdība un Finanšu ministrija ļoti maz ņēma vērā to, kādu iespaidu uz dažādu ministriju budžetiem ir atstājuši 2008. gada nogalē un 2009. gada jūnijā izdarītie budžeta grozījumi un kādu iespaidu tie atstās uz nākamā gada budžetu. Maz vērības tika veltīts faktam, ka pārliecinoši lielākā tieslietu budžeta daļa ir "cietās" pozīcijas: apmēram 70 procentus šobrīd veido atlīdzības izdevumi (algas), bet atlikušos 30 procentus – iestāžu (tiesu, ieslodzījuma vietu u. c.) uzturēšanas jeb saimnieciskie izdevumi. Tieslietu ministrija atšķirībā no citām ministrijām nepārrauga kādus lielus valsts investīciju projektus – ceļu būvi vai ko līdzīgu, kur būtu iespējams atteikties no kāda dārga projekta un līdz ar to ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Tādējādi atšķirībā no citām nozarēm mēs nevarējām veikt samazinājumus uz vienreizēju izmaksu rēķina – ministrijai neatlika nekas cits, kā uz 2009. gada atlikušajiem sešiem mēnešiem ievērojami samazināt ne vien algu fondu (par gandrīz 40 procentiem), bet pat valsts funkcijas tieslietu nozarē. Tādējādi šī gada otrajā pusē tika ietaupīti 11 miljoni latu. Tā kā tika samazinātas pastāvīgu izdevumu pozīcijas, jūnijā pieņemto lēmumu rezultātā nākamā gada izdevumi automātiski samazinātos par teju divas reizes lielāku summu – 22 miljoniem. Taču budžeta konsolidācijas ietvaros, neņemot vērā tieslietu specifisko situāciju, no mums tika prasīts vēl lielāks izdevumu samazinājums.

Šoreiz gan samazinājums vismaz nebija mehānisks: valdība caurskatīja valsts funkcijas pa grupām un vērtēja to nozīmīgumu, attiecīgi samazinot finansējumu par 10, 20 vai 30 procentiem. Taču arī šādā veidā man neradās pārliecība, vai samazinājums vienlīdz skar vienā funkciju grupā iedalītās iestādes no dažādām nozarēm. Teiksim, Uzņēmumu reģistrs atbilstoši savām funkcijām tika iekļauts valsts ekonomiskās darbības funkciju grupā – kopā ar iestādēm, kas, piemēram, pārrauga valsts investīcijas. Mēs Uzņēmumu reģistrā jau pirms tam bijām ievērojami samazinājuši atalgojumu un saimnieciskos izdevumus. Tagad šo iestādi skāra kārtējais finanšu samazinājums, turklāt tādā pašā apmērā kā citas "ekonomisko funkciju" iestādes. Bet mēs jau nezinām, kādi tieši samazinājumi bija izdarīti šajās citās iestādēs, līdz ar to ir grūti spriest, vai samazinājums ir pēc būtības samērīgs.

Vai šo Latvijai seno problēmu, kad dažādu nozaru valsts iestādes darbojas dažādos pārticības līmeņos, varētu risināt vienotās atalgojuma sistēmas ieviešana, par ko šobrīd lemj Saeima?

Jā, tas būtu risinājums.