Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ECBS Statūti) 7. pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija (turpmāk tekstā – Komisija), gan Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – ECB) sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība. Kāds ir tā iemesls? ECB savā ziņojumā nepārprotami norāda, ka "Līguma prasība attiecībā uz centrālās bankas neatkarību atspoguļo vispārējo viedokli, ka galveno mērķi – cenu stabilitāti – vislabāk nodrošinās pilnīgi neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām".1
Centrālo banku mērķi un uzdevumi
Centrālo banku mērķi un uzdevumi globālā mērogā nav harmonizēti. Tā, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju akts2 nosaka trīs mērķus, starp kuriem nav noteiktas hierarhijas: cenu stabilitāte, maksimāli augsts nodarbinātības līmenis un mērenas ilgtermiņa procentu likmes. Savukārt EK Līguma 105. panta pirmā daļa un ECBS Statūtu 2. pants nosaka virsmērķi – cenu stabilitāte – un pārējos uzdevumus pakārto šā mērķa sasniegšanai. Taču jautājumā par to, kā vislabāk un efektīvāk nodrošināt centrālo banku mērķu un uzdevumu izpildi, pasaules vadošo centrālo banku vidū domstarpību nav – to pilnībā var nodrošināt tikai neatkarīga centrālā banka, kuras politiku un darbības virzienus nekādā mērā neietekmē valdība, kuras īstermiņa prioritātes var arī nesakrist ar centrālās bankas pienākumu garantēt cenu stabilitāti ilgtermiņā. Kā norāda ECB savai 10 gadu jubilejai veltītajā "Mēneša Biļetenā", "dažos pēdējos gadu desmitos monetārās politikas pamatprincipu evolūciju pasaulē raksturo globāla centrālo banku neatkarības tendence".3
Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā tapušie Māstrihtas līguma noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (turpmāk tekstā – ECBS) un Līgumam pievienotie ECBS Statūti nostiprina centrālo banku neatkarības garantijas augstākajā iespējamajā ES normatīvo aktu hierarhijas līmenī – pašā Līguma tekstā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
