15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)
Skaidrojumi. Viedokļi
Krīze un juridiskā izglītība Latvijā
32
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti.

Juridiskās izglītības forma un saturs

Runājot par juridisko izglītību un krīzes ietekmi uz to, vēlētos to nedaudz ieskicēt no diviem viedokļiem – juridiskā izglītība kā augstākās izglītības institūciju un to realizēto studiju programmu sistēma un juridiskā izglītība kā misija. Tātad tiks analizēta gan izglītības forma, gan saturs, jo nevar noliegt, ka krīze ietekmē kā vienu, tā otru.

Runājot par augstākās juridiskās izglītības realizētājiem un to īstenotajām augstākās juridiskās izglītības programmām, var pievērsties vairākiem aspektiem – budžeta vietu samazinājumam un finansējuma samazinājumam uz vienu studentu, kā arī pasniedzēju atalgojuma samazinājumam.

Šis ir aspekts, kurš krīzes ietekmi raksturo vistiešāk. Nenoliedzami, samazinājums ir bijis visai izglītībai, arī juridiskajai. Var minēt vien piemēru no LU Juridiskās fakultātes pieredzes. 2008. gadā savu gandrīz 320 t. s. budžeta studentu izglītošanai no valsts LU Juridiskā fakultāte saņēma 371 758 latus, savukārt 2009. gadā, nesamazinoties budžeta vietu skaitam, par šo pašu studentu izglītošanu tā saņēma jau 200 045 latus, kas ir par 171 000 latu mazāk. Tādējādi valsts pateikusi, ka students jāizglīto aptuveni par 46% lētāk. Uzskatāmi teikto ilustrē arī t. s. studenta izglītošanas bāzes izmaksas, t. i., summa, kurā ietverts akadēmiskā personāla atalgojums un citas ar izglītošanu saistītās izmaksas. Gada laikā tas sarucis vairāk nekā par pusi, jo studējošā bāzes izmaksas no 1401,57 latiem gada sākumā sākotnēji kritās uz 892,12 latiem gada vidū un šobrīd ir 677,52 lati. Atzīmējams, ka valsts ieguldījums kopējā LU Juridiskās fakultātes budžetā ir salīdzinoši mazs –2008. gadā tas bija 25,7%, bet šogad ir vairs tikai 18,2%. Jāatzīst, ka līdz ar to veiksmīgu juridiskās izglītības norisi studējošie nodrošina tieši par saviem līdzekļiem.

Valstiski noteikts samazinājums skāris arī akadēmiskā personāla atalgojumu. Tā, līdz ar īstenotajām izmaiņām minimālais profesora atalgojums samazināts par 275 un šobrīd ir 826 lati, asociētā profesora – par 220 latiem un šobrīd ir 661 lats, docenta – par 176 latiem un šobrīd ir 529 lati, lektora – par 141 latu un šobrīd ir 423 lati.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
32 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
es
20. Janvāris 2010 / 14:54
0
ATBILDĒT
"as" jau dzīvo senā pagātnē.

Varbūt kādreiz Turībā izglītības līmenis nebija neko augsts, toties pašlaik tajā ir vienas no augstākajām prasībām gan attiecībā pret izglītības kvalitāti, gan pasniedzēju attieksmi pret darbu, gan studentu attieksmi pret mācībām.



"as" attieksme pret citu augstskolu studentiem pati par sevi ir nievājoša bez faktiskā seguma un argumentiem. Ja tāds ir LU students un vēl advokātu biroja darbinieks, tas neko labu neliecina ne par pašu studentu, ne LU, ne biroju.



Dievs, pasargā no tādiem "as", kuriem liekas, ka viņi vienīgie ir gudri, visi citi apkārt - stulbeņi.

as
13. Janvāris 2010 / 19:15
0
ATBILDĒT
Tu esi joks :)
Una
23. Decembris 2009 / 15:52
0
ATBILDĒT
Lai gan savu juristes diplomu esmu saņēmusi tepat Eiropas Savienībā, nevis kādā smalkā aizokeāna augstskolā, jāteic, ka pat man, lasot dažu (? - vai tomēr viena un tā paša) "diskusijas" dalībnieku komentārus, sametās neomulīgi. Varbūt tāpēc, ka pati tuvākā gada laikā gatavojos atvērt savu biroju Latvijā.

Te nu man kā potenciālajai darba devējai radās vēlēšanās ielūkoties komentāros pie izglītībai veltīta raksta.

Pirmkārt, ar šausmām domāju, kāda līmeņa cilvēki nāks pieteikties darbā. Jau pirmā komentāra autors, kurš arī vēlāk šeit ir "izpildījies" pēc pilnas programmas, paziņo, ka TIKAI šogad beigs TREŠO kursu - vienlaikus tas viņu netraucē citus lasītājus augstprātīgi nosaukt par muļķiem (viņa izpratnē tie ir vai nu Policijas akadēmijas, vai "Turības" studenti).

Otrkārt, kāpēc gan lai juridiskā biroja darbiniece nevēlētos pasargāt savus klientus no padoto nevēlamas attieksmes? Jau tagad pilnīgi mierīgi varu iztēloties, kā tāds treškursnieks "apkalpos" apmeklētājus. Ienāk klients un uzdod savu jautājumu. Atbilde skan: "Uz tavu jautājumu gan nevarēšu atbildēt, jo tas ir noformulēts neloģiski un nesaprotami, tādējādi pēc būtības jautājums ir muļķīgs.

Ja varētu paskaidrot savas gaišās domas lidojuma saturu, ko centies ietvert šajā jautājumā, varbūt spēšu tev atbildēt..." [18.12.2009 12:26]

Starp citu, ļoti šaubos par to, ka šis cilvēciņš varētu strādāt advokātu birojā, kā viņš pats to apgalvo. 3.kursa studentus nopietni advokātu biroji nepieņem darbā. Vēl jo vairāk pēc Boloņas sistēmas ieviešanas.

Treškārt, kā vienmēr, "fascinē" Latvijas "vīriešu" attieksme pret sievietēm: ".. brukt oponentam virsū ar kulakiem bij bail (jo pats varēja dabūt pa ādu).." [21.12.2009 01:40] Kopš kura laika sievietei vajadzētu izaicināt pienapuiku no trešā kursa uz dūru cīņu?



P.S. Turklāt kriminālprocesu bez problēmām var ierosināt privātās apsūdzības kārtībā - saskaņā ar Krimināllikuma 156.pantu, kas paredz atbildību (piespiedu darbu vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām) par tīšu goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību. Cietušajam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumus par liecinieku izsaukšanu uz tiesu, kā arī par pierādījumu pieprasīšanu, ja tas nepieciešams. Pants gan ir izslēgts no Krimināllikuma, zaudējis spēku tieši šodien. Taču šeit daži vēl pirms Ziemassvētku (!!!) nedēļas ir paguvuši izpausties. Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 29
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties