Tagad, kad pasaulē sarūk attālumi, izzūd robežas, nostiprinās valstu savstarpējā saikne un atkarība dažādās dzīves jomās, ikvienam pasaules iedzīvotājam ikdienā nākas izjust globalizācijas ietekmi. Kas ir globalizācija? Globāls (franču val. – global, globe) – vispārējs, tāds, kas attiecas uz visu pasauli un kas aptver visu zemeslodi.1 Gandrīz katram ir kādas noteiktas asociācijas un izskaidrojums šim jēdzienam – vieni to uzskata par pozitīvu, attīstību veicinošu procesu, savukārt citi ir noskaņoti samērā kritiski, globalizācijā saskatot daudzu problēmu cēloni. Jāsecina, ka sava taisnība ir abām pusēm, jo mūsdienu politiskā un ekonomiskā situācija ir parādījusi, ka dažādos pasaules reģionos dažādām valstīm un iedzīvotāju grupām globalizācija var nozīmēt kaut ko gluži atšķirīgu: vieniem tā veicina ekonomisko labklājību, savukārt citas valstis un reģioni turpina slīgt vēl lielākā nabadzībā.2
Viena no pasaules globālās attīstības negatīvajām iezīmēm: tā izraisa un veicina nacionālās un transnacionālās noziedzības veidošanos. Noziedzība un likumpārkāpumi grauj jebkuras sabiedriskās iekārtas stabilitāti, nodara ļaunumu atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem, sociālajām grupām (ģimenei, uzņēmumam) un civilizācijai kopumā.3 Šo negatīvo ietekmi apstiprina līdzīgi notikumi Eiropā – agresīvās protesta akcijas Itālijā, apšaudes Somijas skolās, arī Vācijā, grautiņi Spānijā, 2009. gada 13. janvāra notikumi, nekārtības un vandalisms Vecrīgā, 14. janvāra notikumi Bulgārijā, 16. janvāra grautiņi Lietuvā, protesti Īslandē, kā arī citi līdzīgi notikumi pasaulē. Agresijas izvirdumi pasaulē autori vedināja uz pārdomām par valsts represīvo iestāžu lomu un nozīmi drošības garantēšanā.
Latvijas iedzīvotāji pauž satraukumu par drošības situācijas pasliktināšanos un tiesībsargājošo iestāžu nepietiekamo darbu. Pastāv arī patiesas bailes atrasties uz ielas pat gaišā dienas laikā. Noziedzība kļuvusi organizētāka un rada ievērojamus zaudējumus valstij. Piemēram, 1996. gadā noziedzība un tās sekas ASV izmaksājušas 450 miljardus dolāru, no tiem 428 miljardi pienākas vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu seku likvidēšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
