Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz jaunas institūcijas – Tieslietu padomes – izveidošanu. Atbilstoši likumprojekta autoru iecerei šai institūcijai vajadzētu iesaistīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Ja šis likumprojekts Saeimā tiks pieņemts, noslēgsies gandrīz desmit gadus ilgās debates par šādas institūcijas izveidošanas nepieciešamību un tai piešķiramajām pilnvarām.1
Sākotnējais Tieslietu padomes modelis tika iestrādāts šā gadsimta sākumā tapušajā Tiesu iekārtas likumprojektā.2 Sagatavoto likumprojektu toreiz nodeva ārvalstu ekspertu vērtējumam, un ekspertu atzinumos var rast vairākas idejas un pārdomas rosinošas atsauksmes par Tieslietu padomes izveidošanas kārtību un pilnvarām, kuras savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Šajā apskatā mēģināsim norādīt uz galvenajiem aspektiem Tieslietu padomes veidošanā, kuros ārvalstu eksperti saskatījuši gan pozitīvus ieguvumus, gan arī riskus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.