9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai
5
Mg.iur.
Dace Kalnmeiere
zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa /Borenius" juriste 

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai.

1. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē

Saskaņā ar Hāgas konvencijas 12. panta otro daļu bērnam ir jāatgriežas pastāvīgās dzīvesvietas valstī pat gadījumos, kad tiesā vai administratīvajā iestādē lietas izskatīšana uzsākta vairāk nekā gadu pēc bērna nolaupīšanas, ja vien netiek pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē.3 Lai arī sākotnēji šī norma šķiet skaidri saprotama, var konstatēt vairākus problēmjautājumus.

Termiņa skaitījums

Minētais 12 mēnešu termiņš, pēc kura iestāšanās var piemērot 12. panta otrās daļas regulējumu, tiek skaitīts no bērna nolaupīšanas brīža līdz brīdim, kad tiesā vai administratīvajā iestādē ir uzsākta lietas izskatīšana. Tādēļ tas jānosaka precīzi. Hāgas konvencijas piemērošanā bija radies jautājums par to, vai ar administratīvajām iestādēm saprot arī centrālās iestādes,4 jo parasti centrālās iestādes pirmās saņem pieteikumu par bērna atgriešanos. Tā, piemēram, lietā "Wojcik v. Wojcik"5 tiesa atzina, ka jēdziens "administratīvās iestādes" 12. panta izpratnē neietver centrālās iestādes, bet gan atspoguļo faktu, ka dažās valstīs bērnu aizsardzība ir uzticēta tieši administratīvajām, nevis tiesu iestādēm.6 Šo secinājumu papildus pamato arī apstāklis, ka gan Hāgas konvencijas 7. panta "f" punktā, gan 11. un 30. pantā ir stingri nošķirta pieteikumu iesniegšana centrālajā iestādē un tiesā vai administratīvajā iestādē.

Iedzīvošanās laiks

Hāgas konvencijas 12. panta otrās daļas tulkojumā latviešu valodā ir iekļauta frāze "ja vien netiek pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē",7 taču nav skaidrs, vai bērna iedzīvošanās ir jākonstatē tiesvedības uzsākšanas brīdī vai arī tad, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības un tiek pieņemts galīgais lēmums par bērna atgriešanos. Lietā "Re N. (Minors) (Abduction)" tiesa atzina, ka bērna iedzīvošanās ir attiecināma uz tiesvedības uzsākšanas laiku, nevis lietas izskatīšanas datumu, jo pretējā gadījumā jebkāda aizkavēšanās lietas izskatīšanā varētu ietekmēt tās rezultātu.8 Autore viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka bērna iedzīvošanās jaunajā vidē ir jākonstatē brīdī, kad tiek uzsākta tiesvedība, nevis brīdī, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības. Citādi tā puse, kas iebilst pret bērna atgriešanos, būtu ieinteresēta tiesas procesa novilcināšanā. Paildzinot to laiku, ko bērns pavada nolaupīšanas valstī, arvien tiktu palielināta iespēja, ka brīdī, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības, bērns jau būs iedzīvojies jaunajā vidē.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris S.
9. Februāris 2010 / 19:10
0
ATBILDĒT
Labs raksts, malacis!
autore
9. Februāris 2010 / 12:37
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru!

Latvijā tiesu prakse šajās lietās ir ļoti neliela, tiesās pēc būtības izskatīto lietu skaits līdz 2009. gada maijam bija 10. Tieši pirmajās lietās tiesas bija lēmušas, ka bērnam nav jāatgriežas, taču ne visi lēmumi bija pamatoti un pietiekami argumentēti. Šajā rakstā pieminēts viens Latvijas tiesu prakses gadījums, citi gadījumi tiks analizēti otrajā rakstā (turpinājumā).

Latvijas tiesām trūkst izpratnes par Hāgas konvencijas un Regulas specifisko regulējumu un to piemērošanas problēmām.

Ar cieņu,

Dace Kalnmeiere
Subaru
9. Februāris 2010 / 11:37
0
ATBILDĒT
Būtība raksts ir labs ar daudz tiesu praksi un problemātikajiem aspektiem, bet gribētos zināt kāda ir situācija mums pašiem, kāda ir tiesu nostāja, prakse un problēmas un kā mūsu tiesas piemēro šo pašu Hāgas konvenciju!



Paldies autorei,

veiksmi darbā!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties