1. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē

Saskaņā ar Hāgas konvencijas 12. panta otro daļu bērnam ir jāatgriežas pastāvīgās dzīvesvietas valstī pat gadījumos, kad tiesā vai administratīvajā iestādē lietas izskatīšana uzsākta vairāk nekā gadu pēc bērna nolaupīšanas, ja vien netiek pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē.³ Lai arī sākotnēji šī norma šķiet skaidri saprotama, var konstatēt vairākus problēmjautājumus.

Termiņa skaitījums

Minētais 12 mēnešu termiņš, pēc kura iestāšanās var piemērot 12. panta otrās daļas regulējumu, tiek skaitīts no bērna nolaupīšanas brīža līdz brīdim, kad tiesā vai administratīvajā iestādē ir uzsākta lietas izskatīšana. Tādēļ tas jānosaka precīzi. Hāgas konvencijas piemērošanā bija radies jautājums par to, vai ar administratīvajām iestādēm saprot arī centrālās iestādes,⁴ jo parasti centrālās iestādes pirmās saņem pieteikumu par bērna atgriešanos. Tā, piemēram, lietā "Wojcik v. Wojcik"⁵ tiesa atzina, ka jēdziens "administratīvās iestādes" 12. panta izpratnē neietver centrālās iestādes, bet gan atspoguļo faktu, ka dažās valstīs bērnu aizsardzība ir uzticēta tieši administratīvajām, nevis tiesu iestādēm.⁶ Šo secinājumu papildus pamato arī apstāklis, ka gan Hāgas konvencijas 7. panta "f" punktā, gan 11. un 30. pantā ir stingri nošķirta pieteikumu iesniegšana centrālajā iestādē un tiesā vai administratīvajā iestādē.

Iedzīvošanās laiks

Hāgas konvencijas 12. panta otrās daļas tulkojumā latviešu valodā ir iekļauta frāze "ja vien netiek pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē",⁷ taču nav skaidrs, vai bērna iedzīvošanās ir jākonstatē tiesvedības uzsākšanas brīdī vai arī tad, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības un tiek pieņemts galīgais lēmums par bērna atgriešanos. Lietā "Re N. (Minors) (Abduction)" tiesa atzina, ka bērna iedzīvošanās ir attiecināma uz tiesvedības uzsākšanas laiku, nevis lietas izskatīšanas datumu, jo pretējā gadījumā jebkāda aizkavēšanās lietas izskatīšanā varētu ietekmēt tās rezultātu.⁸ Autore viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka bērna iedzīvošanās jaunajā vidē ir jākonstatē brīdī, kad tiek uzsākta tiesvedība, nevis brīdī, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības. Citādi tā puse, kas iebilst pret bērna atgriešanos, būtu ieinteresēta tiesas procesa novilcināšanā. Paildzinot to laiku, ko bērns pavada nolaupīšanas valstī, arvien tiktu palielināta iespēja, ka brīdī, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības, bērns jau būs iedzīvojies jaunajā vidē.