Par statūtos nosakāmo balsstiesību sadalījumu

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) statūtos atšķirībā no akciju sabiedrības statūtiem nevar paredzēt kapitāla daļu kategoriju, kurām nav balsstiesību dalībnieku sapulcē. Tomēr SIA statūtos var daļām noteikt īpašu balsstiesību aprēķināšanas kārtību, kas dod katram daļu skaitam atšķirīgu balsu skaitu, ievērojot proporcionalitāti. Minētās kārtības mērķis ir panākt mazākuma dalībniekiem lielāku balsu īpatsvaru dalībnieku sapulcē.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža
2009. gada 4. decembra lēmums Nr. 1-5/202

Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts SIA pieteikums par izmaiņām statūtos. Vienā no statūtu punktiem noteikts, ka konkrētai personai piederošā viena daļa dod 100% balsstiesību, pārējiem dalībniekiem piederošās daļas ir bez balsstiesībām. Minētās daļas atsavināšanas gadījumā tā zaudē savu īpašo statusu. Lietā sniegta atbilde, kādā veidā statūtos var dažādot daļu balsstiesību sadalījuma.

Galvenā valsts notāra atziņas.

Komerclikuma 226. panta pirmā daļa dod tiesības akciju sabiedrības akcionāram piedalīties sabiedrības pārvaldē tikai tad, ja viņam pieder atbilstošas kategorijas akcijas. Proti, ja konkrētai akcijai nav nostiprinātas balsstiesības akcionāru sapulcē, akcionāram nav tiesību balsot akcionāru sapulcē. Savukārt analogais Komerclikuma 186. pants, kas reglamentē no SIA daļas izrietošās tiesības, neparedz nosacījumus, kas liegtu dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē. Gluži pretēji – likumdevējs noteicis, ka ikvienam dalībniekam ir tiesības piedalīties gan sabiedrības pārvaldē, gan peļņas un mantas sadalē.