Tiesu prakses tendence rāda: ja maksātnespējas procesa pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Maksātnespējas likuma² 50. panta 2. punktā norādīto maksātnespējas pazīmi, tiesai būtu jāizvērtē, vai ir iestājusies pieteikumā norādītā pazīme, abstrahējoties no citu Maksātnespējas likuma 50. pantā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju pārbaudes. Pēc tās konstatēšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁷ panta trešo daļu, papildus konstatējot arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz viņa aktīvus, jāpa­sludina parādnieka maksātnespējas process. Taču, ja tiesai maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto maksātnespējas pazīmi neizdotos konstatēt, tai, pat tad, ja pastāvētu kāda cita no Maksātnespējas likuma 50. pantā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm, būtu jātaisa spriedums par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁷ panta astoto daļu.³

Šāda tiesu prakse ir pretrunā gan ar tiesisko regulējumu maksātnespējas lietās, proti, konkrētām tiesību normām pēc būtības, gan arī ar maksātnespējas procesa mērķi kā tādu. Tiesai pēc maksātnespējas procesa pieteikuma procesuālās pieļaujamības (t. i., pieteikuma formāli juridiskā atbilstība likuma izvirzītajām prasībām – vai iesniedzis likumā ar subjektīvajām tiesībām apveltītais subjekts, vai pievienoti visi likumā noteiktie dokumenti, vai pieteikuma iesniedzējs ir ievērojis visas procesuālās darbības –, izvērtējot tiesas piekritības jautājumu) novērtēšanas un lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu pieņemšanas būtu objektīvi jāizvērtē Maksātnespējas likumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmju esamība vai neesamība, neatkarīgi no tiesiskā pamata, kas norādīts maksātnespējas procesa pieteikumā.

Tiesai, pat gadījumā, ja maksātnespējas procesa pazīme, kura norādīta maksātnespējas procesa pieteikuma pamatojumā, nav konstatējama, būtu objektīvi pēc lietā esošajiem materiāliem jāpārbauda un jāizvērtē, vai nav iestājusies kāda cita Maksātnespējas likumā norādīta maksātnespējas pazīme neatkarīgi no fakta, vai tā ir norādīta maksātnespējas procesa pieteikumā, pamatojoties uz kuru tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, vai ne. Šāds tiesas pienākums izriet gan tieši no maksātnespējas procesu regulējošajām tiesību normām, gan arī no maksātnespējas procesa jēgas un mērķa.

I. Nav tiesiska pamata, kas noteiktu vienīgi pieteikumā norādītas maksātnespējas pazīmes konstatēšanu

Maksātnespējas likuma 50. pantā noteiktas maksātnespējas procesa pazīmes, atbilstoši kurām var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku. Savukārt Maksātnespējas likuma 52. pants noteic to subjektu loku, kuri ir tiesīgi iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu minētā likuma 50. panta kārtībā. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktu maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt kreditors vai kreditori.