Kāpēc studēt Vācijā

Izšķiroties par studijām ārvalstīs, lielas priekšrocības ir tiem, kuri zina vācu valodu. Vācijas juridiskā izglītība pati par sevi ir ļoti spēcīga un pamatīga, bibliotēkas ir nodrošinātas ar visu nepieciešamo mācību un zinātnisko literatūru. Atšķirībā no Lielbritānijas un ASV Vācija pieder tam pašam tiesību lokam kā Latvija, tāpēc studijas Vācijā sniedz padziļinātu izpratni par nacionālajām tiesībām, jo īpaši tajās tiesību nozarēs, kas Latvijā veidojušās vācu tiesību ietekmē. Augstā līmenī var apgūt arī Eiropas un starptautiskās tiesības, tāpat iespējams specializēties dažādās nozarēs, piemēram, sporta, medicīnas vai jūras tiesībās. Pētniecībai Vācijā ir pieejami zinātniskie institūti, kā zināmākos var minēt dažādās Maksa Planka institūta struktūrvienības – Salīdzinošo un starptautisko privāttiesību institūtu Hamburgā,¹ Intelektuālā īpašuma, konkurences un nodokļu tiesību institūtu Minhenē,² Salīdzinošo un starptautisko krimināltiesību institūtu Freiburgā³ un Salīdzinošo publisko tiesību un starptautisko tiesību institūtu Heidelbergā.⁴

Izglītību Vācijā ir ieguvuši vairāki zināmi Latvijas juristi, piemēram, Satversmes tiesas tiesnesis Dr.iur. Kaspars Balodis, Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, zvērināts notārs Eduards Virko, zvērināti advokāti Dr.iur. Aivars Lošmanis, Lauris Liepa, Ieva Azanda un Sergejs Rudāns.

Kā finansēt studijas

Studiju finansēšanai Vācija piedāvā daudzas stipendiju programmas, kas sedz mācību un/vai uzturēšanās izdevumus. Ievērojamākā no tām ir pirms 60 gadiem Vācijas valdības un universitāšu sadarbības rezultātā izveidotais Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).⁵ DAAD stipendijas tiek piešķirtas katru gadu, un tās ir iespējams iegūt gan īsākiem studiju projektiem, piemēram, vasaras skolai vai dažu mēnešu ilgai pētniecībai kādā no Vācijas bibliotēkām, gan garākām studijām, kuru noslēgumā tiek iegūts Vācijas universitātes diploms. Stipendijas piedāvā arī Konrāda Adenauera fonds, Rotari klubs, "Copernicus", kā arī daudzi dažādi vietējie fondi, kas ir piesaistīti konkrētai universitātei vai programmai. Iespējas iegūt stipendiju palielinās proporcionāli pretendenta jau esošajam akadēmiskajam grādam. Tā, piemēram, pamatstudijas principā netiek finansētas, turpretim doktorantūras un pēcdoktorantūras programmām finansējuma iespējas ir diezgan plašas. Lai iegūtu stipendiju, pretendentam ne tikai ir jāuzrāda labas sekmes līdzšinējās studijās un jāiesniedz mācībspēku atsauksmes, bet arī jāmāk loģiski pamatot turpmāko studiju nepieciešamību, gaitu un nozīmību savā juridiskajā karjerā.

Kopš 2005. gada vairākās Vācijas federālajās zemēs ir ieviesta studiju maksa (300 līdz 500 eiro semestrī). Patlaban studiju maksa jāmaksā Bādenē-Virtembergā, Bavārijā, Brēmenē, Hamburgā, Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Zārlandē.⁶ Atkarībā no universitātes pastāv iespējas tikt atbrīvotam no studiju maksas, piemēram, par ļoti izcilām sekmēm vai gadījumā, ja apgādībā ir mazi bērni. Doktorantūras studijas ir bez maksas. Pārējie studenti, kā jau minēts, var pretendēt uz kādu no daudzajām stipendijām. Parasti tās sedz ne tikai studiju maksu, bet arī uzturēšanās izdevumus, kuri pie Vācijas dzīves līmeņa un atkarībā no pilsētas veido vismaz 600–700 eiro mēnesī. Studenti var arī piepelnīties, piemēram, strādājot universitāšu institūtos par asistentiem vai veicot tā sauktos 400 eiro darbus. Atšķirībā no Latvijas Vācijā studiju laikā neviens jurista profesijā vēl nestrādā, izņemot vasaras prakses.

Kuru universitāti izvēlēties

Galvenajam kritērijam, pēc kā izvēlēties sev piemērotāko augstskolu, vajadzētu būt profesionālajām un akadēmiskajām interesēm un universitātes piedāvātajām programmām, kursiem un pētniecības iespējām. Jo diez vai būs liela jēga no universitātes vārda un slavas, ja piedāvātās lekcijas studentu tematiski neinteresē. Protams, ir svarīgi zināt, kā izvēlētās universitātes kotējas gan pašā Vācijā, gan starptautiski. Vienu labāko universitāti gan būs grūti nosaukt. Saskaņā ar žurnāla "Junge Karriere" veikto aptauju, darba devēji par labākajām juridiskās izglītības ziņā uzskata Heidelbergas, Freiburgas, Minhenes, Minsteres, Pasavas, Bonnas, Tībingenes, Frankfurtes pie Oderas un Berlīnes Humbolta universitāti, kā arī privāto augstskolu "Bucerius Law School" Hamburgā.⁷ Studenti, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā profesoru pieejamība un bibliotēku aprīkojums, nonāk pie nedaudz citiem rezultātiem.⁸ Savukārt labākā zinātniski pētnieciskā reputācija ir Bonnas, Freiburgas, Heidelbergas, Ķelnes un Minhenes universitātēm.⁹

Nenoliedzams un cilvēcisks kritērijs ir arī universitātes atrašanās vieta, ārpusstudiju aktivitātes, ārvalstu studentiem piedāvātais organizatoriskais atbalsts un tamlīdzīgi faktori. Izvēloties augstskolu, šos apstākļus nevajadzētu atstāt pilnīgi bez ievērības, lai iedzīvošanās svešā vidē un tā sauktais kultūras šoks noritētu pēc iespējas vieglāk. Galu galā izvēlētajā vietā nāksies pavadīt zināmu laiku savas dzīves.

Kādas ir studiju iespējas Vācijā

1. DAAD profesoru vieslekcijas Latvijas Universitātē

DAAD profesoru vieslekcijas gan nav studijas Vācijā, taču tās var kalpot par labu sagatavošanās platformu. Tā kā lekcijas notiek vācu valodā, tajās var papildināt vārdu krājumu un vingrināt lekciju klausīšanos svešvalodā. Tāpat šīs lekcijas ļauj iepazīt vācu profesoru pasniegšanas un eksaminēšanas stilu. Vieslektori labprāt atbalsta studentu iniciatīvas turpmākām studijām Vācijā un var palīdzēt ar padomu vai ieteikuma vēstuli gan universitātes izvēles, gan stipendijas iegūšanas jautājumos. Šobrīd Latvijā ir divi DAAD vieslektori – Dr. Tomass Šmics (Dr. Thomas Schmitz) un Dr. Tils Dembeks (Dr. Till Dembeck).

2. Vasaras skolas

Daudzas Vācijas universitātes ārzemju studentiem jūlijā un augustā rīko vasaras skolas, kuras ilgst vidēji četras nedēļas. Atkarībā no vasaras skolas profila tā var kalpot gan juridiskās vācu valodas uzlabošanai, gan specializācijai atsevišķās tiesību nozarēs. Pieteikšanās vasaras skolām parasti notiek līdz pavasara sākumam. Lai arī par dalību vasaras skolās ir jāmaksā, ir dažādas finansēšanas iespējas. Daudzas vasaras skolas pašas piedāvā stipendijas labākajiem pretendentiem. Konkursa kārtībā stipendijas mācībām vasaras skolā vecāko kursu studentiem piešķir arī DAAD. Caur datubāzi DAAD mājaslapā ir iespējams atrast piemērotāko vasaras skolu.

3. "Erasmus"

"Erasmus" Mūžizglītības programma ir Eiropas Savienības finansēta programma, kuras ietvaros studentiem tiek dota iespēja vienu vai divus semestrus studēt kādā no sadarbības universitātēm Eiropas Savienībā.¹⁰ Programmas mērķis ir veicināt izglītības un kultūras apmaiņu un studējošo mobilitāti. Programmas ietvaros studenti ir atbrīvoti no studiju maksas un citiem birokrātiskiem šķēršļiem. Tāpat programma paredz, ka universitātei, kas studentu nosūta, pēc studenta atgriešanās ir jāatzīst sadarbības universitātē pavadītais laiks un nokārtotie kursi. Pieteikšanās "Erasmus" programmai notiek caur savu universitāti. Studenti var saņemt arī nelielu stipendiju uzturēšanās izdevumu segšanai. Parasti studējošie "Erasmus" programmā piedalās pamatstudiju laikā, taču šo iespēju var izmantot arī maģistrantūras vai doktorantūras laikā. Vienīgais ierobežojums – "Erasmus" programmā var piedalīties tikai vienu reizi mūžā.

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir noslēgusi sadarbības līgumus ar četrām Vācijas universitātēm – Brēmenes, Greifsvaldes, Konstances un Berlīnes Brīvo universitāti.¹¹

4. Maģistrantūra

Vācijas juridiskās izglītības sistēma nav pārgājusi uz Boloņas 3+2 modeli, tāpēc vācu studenti studē vidēji 4,5 gadus un tad kārto pirmo valsts eksāmenu, kura veiksmīgas nolikšanas gadījumā viņi iegūst jurista kvalifikāciju un tiek pielaisti pie divgadīgas profesionālās sagatavošanas. Līdz ar to tādas maģistrantūras kā šobrīd Latvijā pēc Boloņas sistēmas Vācijā nav. Tomēr lielākā daļa universitāšu piedāvā tā sauktās pēcdiploma studijas, kuras orientējas uz ārvalstu studentiem. Šīs studijas ilgst vienu līdz divus gadus un noslēdzas ar akadēmiskā grāda LL.M. (Legum Magister) iegūšanu. Atkarībā no programmas mācības notiek vācu vai angļu valodā. Iespējams, ka ir arī tādas LL.M. programmas, kurās var iestāties jau pēc bakalaura grāda iegūšanas (trīs gadu ilgām jurisprudences studijām Latvijā), taču vismaz autorei zināmajās LL.M. programmās tiek pieprasīts augstāks izglītības līmenis. Piemēram, gan Freiburgas Alberta Ludviga universitāte, gan Berlīnes Humbolta universitāte prasa tādu diplomu, kas ir līdzvērtīgs Vācijas pirmajam valsts eksāmenam (Erstes Staatsexamen jeb Erste juristische Prüfung). Tas nozīmē, ka uzņemšana programmā notiek tikai pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas, t. i., pēc bakalaura un profesionālo maģistra studiju (atbilstoši modulim 3+2) vai pēc tiesību zinātņu otrā līmeņa profesionālo studiju pabeigšanas.¹²

Dokumentāri jāapliecina arī tās svešvalodas zināšanas, kurā notiek studijas – ja vāciski, tad, nokārtojot TestDaF vai Gētes institūta ZOP eksāmenu, ja angliski – tad TOEFL. Dažās programmās kā papildu uzņemšanas kritērijs var būt arī pretendenta profesionālā pieredze.

Atkarībā no universitātes piedāvātās LL.M. programmas students vai nu iegūst vispārējas zināšanas Vācijas tiesībās, vai specializējas kādā konkrētā nozarē, piemēram, finanšu vai intelektuālā īpašuma tiesībās. LL.M. studiju laikā ir jāapmeklē noteikts lekciju skaits, jāuzraksta semināra darbs 20–30 lappušu apjomā un jānokārto pārbaudes darbi. Pēc šo prasību izpildes students tiek pielaists pie maģistra darba rakstīšanas, kam paredzēti aptuveni seši mēneši laika. Noslēgumā seko darba aizstāvēšana un mutiskie eksāmeni.

Pēcdiploma studijas paver ceļu tālākām akadēmiskajām gaitām Vācijā. Tā, maģistrantūras laikā parasti tiek nodibināts kontakts ar nākamo promocijas darba vadītāju (Doktorvater vai Doktormutter). Bez tam vairumā universitāšu doktorantūras studiju noteikumos ir paredzēts, ka, lai iestātos doktorantūrā, iepriekš vismaz diviem semestriem ir jābūt studētiem attiecīgajā universitātē.

5. Doktorantūra

Doktorantūras studijas Vācijā iedalās tā sauktajās strukturētajās un nestrukturētajās studijās. Tradicionālais doktorantūras veids Vācijā ir nestrukturētās studijas, kas nozīmē, ka doktorants individuāli strādā pie savas pētījuma tēmas un laiku pa laikam pārrunā rezultātus ar darba vadītāju. Tomēr aizvien lielāku popularitāti iegūst arī tā sauktās strukturētās studijas jeb doktorantūras skolas (Graduiertenkolleg), kurās doktoranti ievēro izstrādātās mācību programmas, apmeklē lekcijas un seminārus un strādā pie viena kopēja zinātniskā projekta. Atšķirībā no Latvijas Vācijas doktorantiem nav ne publikāciju, ne lekciju pasniegšanas pienākuma. Ja doktorants vēlas, viņš var kaut ko publicēt. Lekcijas parasti lasa tie doktoranti, kas strādā sava darba vadītāja institūtā kā zinātniskie asistenti. Vispār studijas Vācijā, tajā skaitā doktorantūras studijas, raksturo liela studējošo brīvība izvēlēties gan studiju kursus, gan kopējo studiju ilgumu. Vienlaikus tas, protams, prasa lielu pašdisciplīnu un uzliek lielu atbildību veidot konsekventu un izaugsmes pilnu studiju procesu.

Lai iestātos doktorantūrā, vissvarīgākā prasība ir izraudzītā profesora piekrišana, ka viņš uzņemas vadīt doktoranta studijas un darba izstrādes procesu atbilstoši izvēlētajai tēmai. Tāpēc ir svarīgi jau maģistrantūras laikā nodibināt kontaktus ar iespējamo darba vadītāju. Protams, tas neliedz uzrunāt arī pilnīgi svešu profesoru – ja studenta sekmes ir izcilas un pētījuma intereses sakrīt, tad viņš labprāt uzņemsies darba vadīšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas profesori parasti prasa izveidot exposé jeb darba plānu, kurš sastāv no tēmas iztirzājuma, satura rādītāja un laika plānojuma. Ja ir tēma un darba vadītāja piekrišana, tad vēl ir jāizpilda attiecīgās universitātes doktorantūras studiju programmas formālās prasības – universitātes diploms, kas ir līdzvērtīgs Vācijas pirmajam valsts eksāmenam, ļoti labas sekmes un izziņa par to, ka pretendents nav krimināli sodīts (Führungszeugnis). Atkarībā no universitātes var būt vēl citas papildu prasības.

Pēc promocijas darba uzrakstīšanas to vērtē darba vadītājs un vēl viens recenzents. Ja abi vērtējumi ir pozitīvi, doktorants tiek pielaists pie mutiskā eksāmena. Atkarībā no universitātes mutiskais eksāmens var būt kā promocijas darba aizstāvēšana vai kā mutisks eksāmens par promocijas darba tēmu un par citām tiesību nozarēm (Rigorosum).

Doktora grādu tiesību zinātnēs (Dr.iur.) kandidāts iegūst nevis ar aizstāvēšanu, bet gan daudz vēlāk – tikai pēc disertācijas publicēšanas un obligāto eksemplāru iesniegšanas. Līdz ar to visas disertācijas Vācijā tiek publicētas un ir viegli pieejamas gan studentiem, gan citiem zinātniekiem. Kandidātam gan šai sakarā jārēķinās ar publicēšanas izdevumiem pāris tūkstošu eiro apmērā. Savukārt doktora grāds Vācijā ir personas vārda sastāvdaļa. Par doktora grāda, tāpat kā advokāta apzīmējuma, maldinošu lietošanu ir paredzēta kriminālatbildība.¹³

Īslaicīgas pētniecības nolūkos uz Vāciju var doties arī Latvijas doktoranti un zinātnieki, lai izmantotu ievērojamos universitāšu un zinātnisko institūtu bibliotēku krājumus. Šādus projektus atbalsta gan DAAD, gan jau minētie Maksa Planka institūti, kā arī daudzi citi fondi.

6. Sagatavošanas prakse

Latvijas dalība Eiropas Savienībā paver iespējas arī Latvijas juristiem izmantot pārvietošanās brīvības sniegtās iespējas. Attiecībā uz izglītību Vācijā tas nozīmē, ka jurists, kurš Latvijā ir ieguvis jurista kvalifikāciju, var lūgt uzņemt viņu kā tiesību zinātņu praktikantu (Rechtsreferendar) jurista profesijām paredzētajā sagatavošanas praksē (Rechtsreferendariat jeb Vorbereitungsdienst). Vācijā šī prakse sākas pēc pirmā valsts eksāmena nokārtošanas (Erstes Staatsexamen jeb Erste juristische Prüfung), ilgst divus gadus un noslēdzas ar otro valsts eksāmenu (Zweites Staatsexamen). Šo divu gadu laikā tiek izietas vairāku mēnešu garas valsts apmaksātas prakses advokātu birojā, valsts pārvaldē, tiesā un prokuratūrā, lai kandidātu sagatavotu praktiskajam darbam. Līdz ar otrā valsts eksāmena nokārtošanu persona iegūst tiesības ieņemt tiesneša amatu (Befähigung zum Richteramt) un var pildīt jebkuru no reglamentētajām juridiskajām profesijām – tiesneša, prokurora, notāra vai advokāta.¹⁴

Lai Latvijas jurists tiktu uzņemts sagatavošanas praksē, viņam ir jāizpilda formālās un materiālās prasības, kuras ir noteiktas Vācijas Likuma par tiesnešiem (Deutsches Richtergesetz) 112.a pantā¹⁵ un kuras par pamatotām Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 39. panta (tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta) kontekstā ir atzinusi arī Eiropas Kopienu tiesa (tagad – Eiropas Savienības Tiesa).¹⁶

Formālās prasības ir šādas: personai ir jābūt Latvijas pilsonim un jābūt ieguvušam universitātes diplomu tiesību zinātnēs, kurš Latvijā ļauj iegūt pēcdiploma izglītību zvērināta advokāta profesijā. Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"¹⁷ 30. panta otro daļu tiesības pretendēt uz darbību advokāta (zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga) profesijā apliecina otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija. Latvijas Republikas Advokatūras likuma¹⁸ 14. panta 4. punkts kā vienu no priekšnosacījumiem uzņemšanai par zvērinātu advokātu paredz, ka par zvērinātu advokātu uzņem personu, kura ir saņēmusi "valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju". Tāds pats izglītības standarts paredzēts arī attiecībā uz zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanu (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 83. panta 1. punkts). Tātad Vācijā iesniedzams tāds augstākās izglītības iestādes izsniegts diploms, ar kuru tiek piešķirta jurista kvalifikācija. Pēc vecās studiju sistēmas tās bija otrā līmeņa profesionālās studijas, kuru noslēgumā izsniedza jurista diplomu. Savukārt tie, kas studē pēc jaunā Boloņas modeļa (3+2), jurista kvalifikāciju iegūst pēc profesionālās maģistra studiju programmas pabeigšanas.¹⁹ Kā uz to norādījuši arī Latvijas augstskolu pārstāvji,²⁰ šī sistēma praksē bieži tiek pārprasta. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome, diemžēl kļūdaini un pretēji likuma prasībām par zvērinātu advokātu palīgiem uzņem personas, kas ir ieguvušas tikai akadēmisko bakalaura grādu pēc trīs gadu studijām, tātad bez jurista kvalifikācijas.

Materiālās prasības uzņemšanai sagatavošanas praksē Vācijā ir šādas: pretendenta zināšanām un prasmēm ir jāatbilst tām zināšanām un prasmēm, ko apliecina Vācijas pirmā valsts eksāmena veiksmīga nokārtošana. Zināšanu un prasmju apliecināšanai kalpo gan jau minētais universitātes diploms, gan citi dokumenti, atestāti un diplomi, piemēram, LL.M. diploms. Tomēr izredzes, ka Latvijas jurista zināšanas un prasmes tiks atzītas par līdzvērtīgām Vācijas jurista zināšanām un prasmēm, faktiski līdzinās nullei. Un tam nav nekāda sakara ar Latvijas juridiskās izglītības kvalitāti vispār vai kādas Latvijas augstskolas izglītības kvalitāti konkrēti. Izšķiroši ir tas, vai pretendentam ir valsts eksāmena līmeņa zināšanas Vācijas tiesībās, konkrēti – publiskajās tiesībās, krimināltiesībās un civiltiesībās.²¹ Taču tādu izglītību saprotamu iemeslu dēļ nepiedāvā neviena no Latvijas augstskolām, savukārt atšķirības starp Latvijas un Vācijas tiesību sistēmām tomēr ir gana ievērojamas, neraugoties uz vairākām līdzībām. Tā kā zināšanu līdzvērtīguma atzīšana notiek norādītajos tiesību blokos, tad nelīdzēs arī LL.M. diploms, jo šajās studijās uzmanība tiek pievērsta tikai šaurai tiesību nozarei, piemēram, tikai komerctiesībām, bet ne visām civiltiesībām valsts eksāmena līmenī. Līdzīgā situācijā, protams, atrodas arī citu valstu juristi, vienīgi austriešiem un šveiciešiem ir cerības uz pilnu vai vismaz daļēju diploma pielīdzināšanu.

Tātad pēc zināšanu līdzvērtīguma pārbaudes tiek atzīts, ka pretendenta zināšanas un prasmes: 1) atbilst pirmā valsts eksāmena līmenim, 2) atbilst daļēji kādā no trīs lielajiem tiesību blokiem, 3) neatbilst vispār. Pirmajā gadījumā pretendents tiek pielaists pie sagatavošanas prakses. Otrajā un trešajā gadījumā pretendentam vispirms ir jākārto spēju pārbaude trūkstošajos vai visos tiesību blokos, kas nozīmē, ka viņam principā ir jākārto pirmais valsts eksāmens. Eksāmens ilgst piecas dienas pēc kārtas un sastāv no apjomīgu kāzusu risināšanas piecu stundu garumā. Vācu studenti šim eksāmenam gatavojas vismaz gadu, sešas dienas nedēļā. Vienīgā atlaide salīdzinājumā ar vācu studentiem ir tā, ka spēju pārbaudes ietvaros nav jākārto eksāmena mutiskā daļa, kā arī netiek izlikta atzīme – tikai nokārtots vai nenokārtots. Nenokārtošanas gadījumā spēju pārbaudi var kārtot vēl vienu reizi.

Kā redzams, prasības ir ļoti augstas, tomēr, pienācīgi gatavojoties, piemēram, kādā no komerciālajiem eksāmenu sagatavošanas kursiem (Repetitorium) noteikti izpildāmas. Jānorāda, ka par Vācijas advokātu var kļūt arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā uzņemts zvērināts advokāts pēc trīs gadus ilgas pastāvīgas un intensīvas praktizēšanas Vācijā.²² Taču tas jau iziet ārpus šī raksta temata.

Kādos gadījumos jāveic Vācijā iegūta diploma atzīšana Latvijā

Lai turpinātu akadēmisko vai profesionālo karjeru Latvijā, Vācijā izsniegts diploms noteiktos gadījumos ir jāatzīst Latvijā. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī iegūto akadēmisko grādu apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs (Izglītības likuma 11.¹ panta pirmā daļa²³). Ekspertīzes rezultātā tiek noteikts, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai var tikt pielīdzināts Vācijā izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds (Izglītības likuma 11.¹ panta otrās daļas pirmais punkts).

Diploma akadēmiskā atzīšana ir nepieciešama, ja persona vēlas turpināt studijas Latvijā pēc diploma iegūšanas Vācijā un šis diploms apliecina konkrēta veida akadēmisko grādu, kura esamība ir priekšnosacījums studiju turpināšanai. Piemēram, persona Vācijā ir ieguvusi LL.M. grādu un vēlas studēt doktorantūrā Latvijā. Šādā gadījumā par diploma atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, lemj izraudzītā augstskola.

Diploma profesionālā atzīšana var būt nepieciešama gadījumos, kad tiesību akti paredz noteiktus izglītības standartus izraudzītajai profesijai. Tā, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru vai tiesnesi, ir nepieciešama jurista kvalifikācija.²⁴ Ja Latvijā iegūts tikai bakalaura grāds, savukārt Vācijā – LL.M. grāds, tad ar iegūto izglītību nepietiks. Tā kā LL.M. grāds ir akadēmisks, nevis profesionāls maģistra grāds, uz tā pamata nevar piešķirt jurista kvalifikāciju. Šajos gadījumos Akadēmiskās informācijas centrs ekspertīzes rezultātā var noteikt prasības, kas vēl ir jāizpilda kvalifikācijas iegūšanai.

Diploma atzīšana nav nepieciešama, ja persona turpmāk vēlas strādāt tādā profesijā vai amatā, kurā nav prasību pēc konkrēta veida izglītības apliecinājumiem un tādēļ tajā var darboties arī bez ārvalstu diploma oficiālas atzīšanas. Tomēr arī šajā gadījumā var saņemt Akadēmiskās informācijas centra izziņu, lai darba devējam būtu vieglāk novērtēt pretendenta iegūto izglītību.

Nobeigumā gribētu pamudināt Latvijas jurisprudences studentus izmantot šīs un citas, rakstā neminētas, pilnveidošanās iespējas ārvalstīs un novēlēt drosmi, veiksmi un izturību visiem tiem, kas izvēlējušies vai vēl tikai plāno šo iespēju pilno un visādi bagātinošo ceļu lielajā, plašajā pasaulē!

Magda Papēde

¹ Max-Planck-Institut für ausländisches und internationales Privatrecht. Pieejams: http://www.mpipriv.de. Visas šajā rakstā citētās saites skatītas 14.01.2010.

² Max-Planck-Institut für Geistiges Eigentum, Wettbewerbs- und Steuerrecht. Pieejams: http://www.ip.mpg.de.

³ Max-Planck-Institut für ausländisches und internationales Strafrecht. Pieejams: http://www.mpicc.de.

⁴ Max-Planck-Institut für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht. Pieejams: http://www.mpil.de.

⁵ Sk.: http://www.daad.lv, http://www.daad.de.

⁶ Sk.: http://de.wikipedia.org/wiki/Studiengebühren_in_Deutschland.

⁷ Jura im Wandel, sk.: http://www.karriere.de/sonstige/2-teil-jura-im-wandel-7129/.

⁸ Jura Ranking Kompakt, sk.: http://ranking.zeit.de/che10/CHE?module=Hitliste&do=show_l1&esb=5&hstyp=1&ab=&order_left=1#res.

⁹ Jura Ranking Kompakt, sk.: http://ranking.zeit.de/che10/CHE?module=Hitliste&do=show_l1&esb=5&hstyp=1&ab=&order_left=5#res.

¹⁰ Sk.: http://en.wikipedia.org/wiki/"ERASMUS"_programme, http://izm.izm.gov.lv/es/muzizglitiba.html.

¹¹ Sk.: http://www.lu.lv/fakultates/jf/sadarbiba.

¹² Par dažādo studiju programmu un diplomu atšķirībām vairāk sk.: Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi. Jurista Vārds, 27.10.2009., Nr. 43(586).

¹³ Vācijas Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch) 132.a pants. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/stgb.

¹⁴ Vācijas likuma par tiesnešiem (Deutsches Richtergesetz) 5. panta 1. punkts. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/drig/index.html.

¹⁵ Sk.: http://www.gesetze-im-internet.de/drig/index.html.

¹⁶ Sal.: ES Tiesas 2009. gada 10. decembra spriedums lietā C-345/08 – Peśla pret Justizministerium Mecklenburg‑Vorpommern.

¹⁷ Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr. 105(2492).

¹⁸ Latvijas Republikas Advokatūras likums. Latvijas Vēstnesis, 20.05.1993., Nr. 27.

¹⁹ Sk., piemēram, LU Juridiskās fakultātes studiju programmas, pieejams: http://www.lu.lv/jf/programmas.html#2; Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi. Jurista Vārds, 27.10.2009., Nr.43(586).

²⁰ Sk. Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi. Jurista Vārds, 27.10.2009., Nr. 43(586).

²¹ Vācijas likuma par tiesnešiem (Deutsches Richtergesetz) 112.a panta pirmā daļa. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/drig/index.html. Sal. arī: ES Tiesas 2009. gada 10. decembra sprieduma lietā C-345/08 – Peśla pret Justizministerium Mecklenburg‑Vorpommern 44. punkts.

²² Sk. Likuma par Eiropas advokātu darbību Vācijā 11. pants (Gesetz über die Tätigkeit europäischer Rechtsanwälte in Deutschland). Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/eurag/index.html.

²³ Izglītības likums. Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998., Nr. 343/344(1404/1405).

²⁴ Sk. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. panta 4. punktu, Notariāta likuma 9.panta 3.punkta a) apakšpunktu, likuma "Par tiesu varu" 52. panta pirmās daļas 4.punktu. Par jurista kvalifikācijas jautājumiem sk. iepriekš.