Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2
Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis.
Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram.
1. Zvērinātu notāru piederība tiesu varai
Zvērinātu notāru piederība tiesu varai Latvijā nostiprinājusies jau vēsturiski. Tiesu iekārtas likums un Krievijas Impērijas Notariāta nolikums, kas Latvijas teritorijā bija spēkā no 1889. gada līdz 1937. gadam, paredzēja, ka notāri ir uzskatāmi par personām, kas pastāv pie tiesu iestādēm.3 Ministru kabineta 1937. gadā pieņemtais Notāru likums turpināja Krievijas Impērijas laikā veidoto notariāta darbības kompetences un organizācijas tradīciju, lai gan jau iezīmējot autoritārai valstij raksturīgu tendenci pastiprināti sasaistīt notariātu ar izpildvaru.4
Šobrīd spēkā esošā likuma "Par tiesu varu" 1. pants paredz, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Gan šī likuma "Par tiesu varu" norma, gan no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta izrietošais valsts varas dalīšanas princips5 nostiprina Latvijas valsts varas dalījumu trīs varas atzaros – likumdošanas, izpildu un tiesu varā.
Attiecībā uz zvērinātiem notāriem likuma "Par tiesu varu" 106.3 panta pirmā daļa paredz, ka zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums.
Līdzīgi kā likums "Par tiesu varu", arī Notariāta likuma 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
