Cik Zemribo k-ga skatiens ir svaigāks par Guļana k-ga viedokli. Patiešām, esot ārā no šīs sistēmas rodas iespēja spriest objektīvi nevis pielāgot domas esošās situācijas pastāvēšanas attaisnojuma meklējumiem.

Manā skatījumā bez citiem rakstā pieminētiem jautājumiem par prokuratūras lomu ir samilzušas problēmas par civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu uzraudzību.

Iesniedzamie protesti civillietās par nepārsūdzamiem pirmās instances nolēmumiem bieži vien ir zemas kvalitātes materiālu normu rezultāts kuras ļauj pieņemt dīvainus lēmumus , kā arī neatbilstošas procesuālas normas, kas nereti bez reālas jēgas nosaka nolēmumu nepārsūdzamību, ar to faktiski pārliekot uz prokuratūru apelācijas iesniedzēja statusu un uz Senātu apelācijas instances funkcijas. Cik ir jābūt iesniegti protesti vai lūgumi prokuratūrai, kā arī citiem iespējamiem protestu iesniedzējiem, lai pamudinātu uz likuma normu sakārtošanu ?

Attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietām prokuratūras uzraudzība darbojas vēl neefektīvāk un bieži vien nedarbojas vispār, jo šāda lietu kategorijai ir zemāka prioritāte. Un atkal viens no iemesliem kāpēc būtu meklēta prokuratūras līdzdalība ir neadekvāts procesuāls regulējums , piem. attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas neierosināšanu, nerunājot jau par to kā šo lietu izskatīšana parastajā administratīvajā vai rajonu tiesā pēc vispārīgiem noteikumiem un termiņiem nesasniedz ātrās un taisnīgas izviešasānas mērķi.

Lai spriestu par prokuratūras lomu acīmredzami būtu jāpārskata kopējo tiesas varas struktūru un piedāvātus tiesību aizsardzības līdzekļus.