Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas.
Šajā rakstā pilnībā abstrahējos no analīzes par prasības pamatotību pret visiem un katru atsevišķu atbildētāju, bet vēlos izteikt savu viedokli par prasības summas aprēķina tiesisko pamatotību, kā arī par iespējamām tiesiskām sekām, kādas varētu iestāties, apmierinot prasību.
Ir jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā – VID) 2008. gada 8. aprīlī ir iesniedzis papildinājumus prasības pieteikumam un 2009. gada 28. janvārī VID iesniedza vēl vienu papildinājumu. Sākotnējā prasībā tika norādīti visi atbildētāji, kādi ir minēti visos vēlākos papildinājumos, bet no pieciem atbildētājiem neko netika prasīts piedzīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.