V. Vietnieks dzimis Zalvē, pēc studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē strādājis Jēkabpils rajona tiesā, vēlāk kļuvis par Augstākās tiesas tiesnesi un Senāta Krimināllietu departamenta senatoru. Jau jaunībā viņš rakstījis dzeju un prozu. V. Vietnieka dzejas rindas ir skopas, atturīgas, viņa tēlojumus var pielīdzināt grafikām un akvareļiem. Arī prozā viņš stāsta par Sēliju. Ievērību guvuši apraksti par Jāni Jaunsudrabiņu, Latvijas Senāta senatoru Jāni Skudri un citi prozas darbi.

Dzejnieks Imants Auziņš, ko V. Vietnieks dēvē par savu literāro skolotāju, atzīmēja: "Var apbrīnot, ka tiesneša darba noslēgums sakrīt ar jauna cēliena sākumu – pirmās dzejas grāmatas izdošanu. Dzejoļu krājuma pamattēma ir Sēlija." V. Vietnieka dzejā Sēlija ir kā pirmā mīlestība – skaista, noslēpumaina, vilinoša atmiņās, smeldzīgi skaudra, uzskata I. Auziņš.

Savukārt dzejnieks Knuts Skujenieks, runājot par V. Vietnieka dzeju, uzsvēra, ka tā ir sirds grāmata, jo dzejoļiem cauri aužas tēvzemes mīlestība, kas sākas no dzimtās vietas Sēlijas, bet plašākā nozīmē izpaužas pret visu Latviju kopumā.

Kā uzsvēra vairāki klātesošie pasākuma dalībnieki, V.Vietnieka mīlestība pret Sēliju visspilgtāk izpaužas tieši dzejolī "Sēlijas lielceļos":

Krūtis pilnas ar Augšzemes elpu,
pie cepures dzeltens purenes zieds.
Man nevajag plašāku pasaules telpu,
kad pa Sēlijas lielceļiem iets.

Man vajag Ormaņa dūmaku zilgano
un zvaigzni, kas Saukas ezerā krīt.
Man vajag rasas pilienu dzidrāko,
kas rītausmā Vīgantes parkā spīd.

Dodiet man Zalves visgaišāko silu
un Sēlpils augstāko pakalnu.
Gribu redzēt Leišzemes pamali zilu
un Neretas saulainās debesis.

Krūtis pilnas ar Augšzemes elpu,
pie cepures dzeltens purenes zieds.
Man nevajag plašāku pasaules telpu,
vēl gribu pa Sēlijas lielceļiem iet.

"Nezinu nevienu otru tādu tiesnesi kā Vilnis Vietnieks, kurš lielu daļu sava darba mūža pavadījis, izskatot krimināllietas, bet tagad izdevis dzeju," teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš atgādināja, ka bijušais senators darba gaitas sācis Jēkabpils avīzē, pēc tam veidojis jurista karjeru, bet, noslēdzot profesionālo darbu, atkal atgriezies radošajā darbā.

Citi apsveicēji, kuri piedalījās grāmatas atvēršanā, atzina, ka V. Vietnieka literārā darbība ir pierādījums, ka starp tumšo un negatīvo pastāv gaišais, kas jāuztver un jāizjūt. Viņi apliecināja, ka senatora rakstītajiem nolēmumiem un dzejai ir paliekoša vērtība.

Dzejoļu krājuma prezentācijas noslēgumā V. Vietnieks, Zalves pagasta Goda pilsonis, visiem klāt­esošajiem novadniekiem dāvināja Sēlijas karodziņus. Mīlestības apliecinājums Sēlijai bijušas arī Zalves baznīcas sakopšanai rīkotās talkas, koncerti ziedojumu vākšanai baznīcai, nosaukuma plāksnes dāvināšana Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolai, kā arī sadarbība ar Sēlijas kultūrvēstures darbiniekiem.

Grāmatas atvēršanas svētkos V. Vietnieku sirsnīgi sveica arī pārstāvji no Sēlijas – Neretas skolotāji, grāmatas fotogrāfiju autors Aivars Bite un citi. V. Vietnieka dzejas grāmatas "Sēlijas vējš" prezentācija drīzumā paredzēta arī Sēlijā, Neretā.

Leonards Pāvils