Ar 2009. gada 15. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-36-011 par neatbilstošu Satversmei tika atzīts atlīdzības par piespiedu nomu apmēra ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā2 gadījumos, kad uz zemes atrodas citai personai vai personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 2009. gada 22. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".3 Ar tiem 54. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paredz, ka gadījumā, ja zemes gabala un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki savstarpēji nevar panākt vienošanos, zemes nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības,4 turklāt privatizētā objekta īpašniekam ir jākompensē zemes gabala īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.5
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.