"Jācer, ka Komerclikuma uzlabošana neslēpj centienus to novilcināt"
Aigars Strupišs, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Trīs gadus pēc projekta izstrādāšanas un gadu pēc pieņemšanas, vēl nestājoties spēkā, Komerclikums (KL) tiks grozīts. Iemesli ir dažādi. Viens iemesls ir tas, ka kopš KL projekta izstrādāšanas (1997.—1999.gads) ir parādījušies jauni aspekti, kā rezultātā likumu var uzlabot, pat vienkāršot un liberalizēt. Ir arī vairākas vietas, kuras var precizēt, lai nodrošinātu labāku likuma izpratni un paaugstinātu tā piemērošanas efektivitāti. Otrs iemesls, kas arī ir viens no svarīgākajiem, ir to pieļauto kļūdu labošana, kuras KL ieviesās starp otro un trešo lasījumu, kad likumprojekts tika virzīts lielā steigā un KL projektā pārāk nekritiski tika iekļauti vairāki priekšlikumi, tos pienācīgi neanalizējot no likuma sistēmas viedokļa. Visbeidzot, ir nepieciešami daži terminoloģiski grozījumi.
Lielāko daļu KL grozījumu ir izstrādājuši paši KL projekta autori. Daļu no grozījumiem ir iesniegusi Ārvalstu investoru padome, Latvijas Banka, Vērtspapīru tirgus komisija, Tautsaimniecības padome. Kopsummā ap 75% priekšlikumu ir redakcionāli precizējumi, 15% — vienkāršošana, 10% — samērā būtiski likuma grozījumi, kas ievieš jaunus principus, taču negroza KL iestrādātās nostādnes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.