Par zemes piespiedu nomu un saistību tiesībām

Dipl. iur. Dagnija Zvidriņa — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "LV" 15.05.2001, Nr.74

Zemes piespiedu nomas gadījumā jāanalizē arī līgumu slēgšanas brīvības ierobežojumi, kas ir jānorobežo no likumiskajām saistībām. Ja likumisko saistību gadījumā likums nosaka parādnieka un kreditora tiesiskās attiecības pēc viņu iepriekš izdarītām darbībām, tad līgumu slēgšanas brīvības ierobežojumi attiecas uz tiesisko attiecību dalībnieku pienākumu vai aizliegumu izdarīt sākotnējās tiesiskās darbības, no kurām vēlāk rodas tiesības un pienākumi atbilstoši konkrētam darījumu veidam.

Latvijas Civillikums līdzīgi citiem 20. gadsimta sākumā izstrādātajiem Eiropas valstu civillikumiem ir balstīts uz klasiskajiem liberālisma principiem: privātā autonomija, īpašums un brīva sacensība12. Civillikums regulē normālu civiltiesisku apriti, kurā piedalās tiesību subjekti ar līdzvērtīgām iespējām. Saistību tiesībās tiesiskās stabilitātes interesēs ir iekļauti tikai paši nepieciešamākie līgumu (darījumu) slēgšanas brīvības ierobežojumi jeb imperatīvās normas attiecībā uz subjektiem (fiziska vai juridiska persona), līguma priekšmetu (piem., civiltiesiskā apgrozībā esoši priekšmeti), formu (piem., rakstiska) u.c. darījuma sastāvdaļām.

Analizējot darījuma dalībnieku sākotnējo gribas izpaudumu slēgt jebkādu darījumu, jāapskata aizliedzošie un pavēlošie gribas ierobežojumi. Aizliedzošie gribas ierobežojumi ir iekļauti Civillikumā, un to neievērošana padara par spēkā neesošu gribas izpaudumu, kas neatbilst noteiktiem tiesiskiem kritērijiem (piem., Civillikuma 1415., 1643. pants).