Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā.
Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A425150071, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums.
Lietas apstākļi
Analizējot administratīvās lietas faktiskos apstākļus, uzmanība ir jāvērš uz šādiem pamatapstākļiem:
[1] Latvijas Zvērinātu notāru padome (ZNP) izskaidroja rīcības nepareizību zvērinātam notāram par domēna vārda "notariats.lv" izmantošanu interneta mājaslapas adresē un uzdeva nodrošināt interneta mājaslapas atbilstību Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodeksa prasībām. Tā kā notārs šo lēmumu nepildīja, tika piemērots disciplinārsods, izsakot piezīmi par domēna vārda "notariats.lv" izmantošanu interneta mājaslapas adresē un ZNP lēmuma nepildīšanu, kā arī uzlikts pienākums līdz noteiktam datumam nodrošināt interneta mājaslapas atbilstību ētikas kodeksa prasībām.2
[2] Pirmās instances tiesa apmierināja zvērināta notāra pieteikumu3, uzskatot, ka iestājies disciplinārlietas ierosināšanas noilgums (ilgstošā pārkāpuma gadījumā noilgumu skaita no pārkāpuma atklāšanas datuma) un ZNP rīcība, uzsākot administratīvo procesu no jauna, nav atbilstoša Administratīvā procesa likuma (APL) 88. panta noteikumiem.
[3] Apelācijas instances tiesa noraidīja zvērināta notāra pieteikumu kā nepamatotu4, atzīstot, ka lēmumi, ar kuriem tika izskaidrota zvērināta notāra rīcības nepareizība pirms lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu, ir atzīstami par iekšējiem lēmumiem, nevis administratīvajiem aktiem, tādējādi APL 88. pants nav piemērojams. Bez tam apelācijas instances tiesa secināja, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kas netika pārtraukts līdz lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu pieņemšanai, nebija iestājies noilgums. Pretējs secinājums, pieņemot, ka valsts amatpersona var ilgstoši veikt prettiesisku rīcību, bet viņai nebūtu iespējams piemērot sodu sakarā ar to, ka šādu prettiesisku rīcību viņa sākusi īstenot pirms trim gadiem un turpina, būtu pretrunā ar tiesību sistēmu, kuras viens no mērķiem ir pārtraukt prettiesisku rīcību.
[4] Nepiekrītot apelācijas instances spriedumam, zvērināts notārs iesniedza kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzība pamatota ar to, ka apelācijas instances tiesa nepareizi interpretējusi Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodeksa normas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.