Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma.
Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma.
Saskaņā ar Pasākumu plāna priekšteci iepriekšējā gadā ir ticis izstrādāts un Saeimā šobrīd jau 2. lasījumā pieņemts likumprojekts, kura spēkā stāšanās tiek plānota šī gada 1. jūlijā. Pasākumu plānā norādīts, ka “šo grozījumu un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu ātra pieņemšana sniegs skaidrību uzņēmējiem, kā arī ļaus uzlabot Latvijas vietu reitingā “Doing business”,4 par 20 dienām samazinot laiku, kas patērējams, kārtojot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem”. Taču problēmas risinājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī šķiet, un to apliecina arī likumprojekta redakcijas būtiskās izmaiņas no pirmā uz otro lasījumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
