15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību pirmpirkuma tiesības – zemesgrāmatā vai teritorijas plānojumā
1
Mg.iur.
Annija Švemberga
LU Juridiskās fakultātes doktorante un stundu pasniedzēja, zvērināta advokāte birojā "Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN" 

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma.

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma.

Saskaņā ar Pasākumu plāna priekšteci iepriekšējā gadā ir ticis izstrādāts un Saeimā šobrīd jau 2. lasījumā pieņemts likumprojekts, kura spēkā stāšanās tiek plānota šī gada 1. jūlijā. Pasākumu plānā norādīts, ka “šo grozījumu un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu ātra pieņemšana sniegs skaidrību uzņēmējiem, kā arī ļaus uzlabot Latvijas vietu reitingā “Doing business”,4 par 20 dienām samazinot laiku, kas patērējams, kārtojot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem”. Taču problēmas risinājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī šķiet, un to apliecina arī likumprojekta redakcijas būtiskās izmaiņas no pirmā uz otro lasījumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristaps M.
15. Jūnijs 2010 / 21:50
0
ATBILDĒT
Daudz atkarīgs no tā kādā formā teritorijas plānojumā tiks norādīti tie nekustamie īpašumi, kuros ir spēkā pašvaldību PPT. Mērķis ir ( ka arī pati autore atzīst) vienkāršot civiltiesisko apgrozību. Ja atzīmēs tāpat, kā piem. applūstošās teritorijas ( iezīmētas s.n. grafiskajā daļā), tad tas ir pilnīgi garām, jo saist.not. pielikumus avīzē nepublicē, bet RAPLM vai pašvaldības mājas lapā pieejamajām kartēm IMHO nav oficiālas publikācijas spēka. Tātad nevar īsti nemaz īsti runāt lietu tiesībām uz likuma pamata, ja kritērijs "tiesības zināt tiesības" netiek skrupulozi ievērots. Protams var atrunāties, ka ar kartēm (grafisko daļu) var iepazīties pašvaldībā uz vietas, taču tad mērķis vienkāršot procesu netiek sasniegts, turklāt tas var radīt problemas ne tikai pircējam un pārdevējam, bet arī ZG tiesnesim ( jo atškirībā no "parastajām" PPT pašvaldību PPT neievērošanas gadījumā ZG tiesnesim lūgums būtu jāatstāj bez virzības ja PPT pastāv, bet pašvaldībai nav piedāvāts ), jo kā varēs atsaukties uz ter.pl. grafisko daļu ja tā nav oficāli publicēta. Tātad pirmkārt teritorijām, kur būtu spēkā pašvaldību PPT jābūt aprakstītām SN teksta daļā.



Otrkārt, šķiet ka autore nedaudz pārspīlē administratīvo slogu , kas rastos veicot ierakstus ( NB! _ierakstus_, nevis _atzīmes_, ja vēlamies lai pašvaldību lik. nebūtu pretrunā ar Zg.lik 44.p, jo atzīmēs izsaka nākotnē sagaidāmās tiesības un esošu tiesību apzobežojumus, sk. plašāk par šo A.Bašmakova Osnovnije načala ipotečnago prava ) par pašvaldību PPT. Nemaz tik daudz to īpašumu ko varētu vajadzēt pašvaldībai nav un arī ZG nodaļās sen vairs cilvēku nav biezs kā tirgū, kā tas varbūt reiz bija 2005-7 g. Drusku pat smieklīgi liekas tā milzīgā klientu apkalpošanas zāle Ūnijas ielā kur no 30 darba vietām sēž 3 darbinieki :))) Un arī uz likuma pamata esošas lietu tiesības ZG var ierakstīt un no tā tikai uzņēmējdarbības vide iegūtu nevis zaudētu.



Visbeidzot pašvaldību PPT nebūt nav tas sāpīgākais jautājums no uzņēmēja/investora viedokļa. Daudz skarbāk ir taisni ar visādiem lietošanas tiesību aprobežojumiem, a'la aizsargjoslām ap komunikācijām par kuru esamību dažreiz var uzzināt tikai griežoties pie komunikāciju "īpašnieka" izpildot APU vai taisot zemesgabala topogrāfisko plānu. Labs piemērs ka šādos gadījumos vispirms tev būs jāsamaksā ( ja vispār ar maksāšanu kaut kas ir līdzams) un taisnību varēsi panākt ( ja varēsi) tikai kaut kad vēlāk ir Miera 1 kāzuss, par ko ja nemaldos bija nesen JV publicēts Administratīvā departamenta spriedums.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties