6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās aizsardzības procesu
problemātika
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts 

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju.

Spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz divu veidu procesus – tiesiskās aizsardzības procesu, ko piemēro komercsabiedrībām ierobežotas maksātnespējas gadījumos un kas galvenokārt ir vērsts uz komercsabiedrības interešu aizsardzību3 ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā,4 un maksātnespējas procesu, kura galvenais mērķis ir kreditoru kopuma aizsardzība.5 No minētajiem diviem procesiem izriet četru veidu tiesiska rakstura pasākumu kopumi, kas vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu – tiesiskās aizsardzības process,6 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,7 izlīgums8 un sanācija.9 Maksātnespējas procesā paredzēts vēl viens tiesiska rakstura pasākumu kopums – bankrota procedūra–,10 kas vērsta uz kreditoru tiesisko interešu aizsardzību.

Raksta mērķis ir aplūkot, pēc autora domām, būtiskākās tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa problēmas, ar kurām jāsastopas, gan piemērojot tiesību normas praksē, gan arī tīri dogmatiski teorētiskas neskaidrības, kā, piemēram, proporcionalitātes principa piemērošanas apmērs.11 Jautājumi tiks aplūkoti, balstoties uz pašlaik spēkā esošajām tiesību normām.

A. Tiesiskās aizsardzības procesa metožu piemērošana

Maksātnespējas likuma 33. pants paredz metodes, kas piemērojamas tiesiskās aizsardzības procesā. Tās saskaņā ar minētā panta pirmo daļu ir: maksājumu saistību izpildes atlikšana un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku; ieskaits;12 pamatparāda, līgumsoda13 vai procentu14 proporcionāla dzēšana vai samazināšana; kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām; komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

Katram tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumam tiesā jāpievieno tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns,15 kurā savukārt jānorāda procesā piemērojamās metodes.16 Par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi atbildīgs ir pats parādnieks, tomēr, lai piemērotu kādu no Maksātnespējas likuma 33. pantā norādītajām metodēm, tiesiskās aizsardzības procesā ir jāsaņem piekrišana vienīgi no nenodrošinātajiem kreditoriem,17 taču ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā – gan nenodrošinātajiem, gan nodrošinātajiem kreditoriem kopā.18 Tādējādi atkarībā no tiesiskās aizsardzības procesa veida kreditoriem, kuru galvenie prasījumi veido vairāk nekā pusi no galvenās prasījumu summas, jāpiekrīt noteikto tiesiskās aizsardzības metožu piemērošanai.

I. Tiesiskās aizsardzības procesa metodes – pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana – piemērošana

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 33. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto, metode – pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana – piemērojama proporcionāli, t. i., atbilstoši katra kreditora prasījumam. Tās19 piemērošanai tiesiskās aizsardzības procesā tiesā jāpiekrīt nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,20 savukārt nodrošinātajiem kreditoriem ir jāsniedz atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna (tādējādi arī attiecīgi konkrētās metodes) īstenošanas iespējamību. Šādā procesā pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana piemērojama tikai nenodrošināto kreditoru prasījumiem. Lai samazinātu vai dzēstu nodrošinātā kreditora prasījumā ietilpstošu pamatparādu, līgumsodu vai procentus, jāsaņem attiecīgā nodrošinātā kreditora piekrišana.21

Proporcionalitātes princips ietver kreditoru vienlīdzības principu, tomēr nav šaubu, ka proporcionalitāte var attiekties vienīgi uz savstarpēji vienlīdzīgiem vai vismaz salīdzināmiem subjektiem.

Arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā komercsabiedrībai ir jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā attiecīgi jānorāda ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes.22 Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamas tās pašas metodes, kas tiesiskās aizsardzības procesā,23 izņēmums ir noteikts Maksātnespējas likuma 46.1 panta ceturtajā daļā, proti, netiek piemērota metode – nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana –, jo tās piemērošanai nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.24

Ir vēl viena būtiska atšķirība – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamai metodei jāpiekrīt kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,25 proti, runa ir par nodrošināto un nenodrošināto kreditoru galvenajiem prasījumiem kopumā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties