Jāpiebilst, ka šis pants ar autortiesībām saistītajās lietās nonāk zināmā pretrunā ar likuma 44. pantu (Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana), kura otrais punkts paredz: “Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.”²

Ar ko ir pamatots mans apgalvojums, ka šajos pantos, skatot lietas par autortiesību aizskārumiem, ir pretrunas? Civilprocesa likuma 35. pantā ir paredzēts: prasības summa ir piedzenamā summa, bet šo summu norāda prasītājs. Likumdevējs gan ir piebildis: ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa.³

Diemžēl Latvijā nav neviena normatīvā akta, kurā būtu sniegts skaidrojums, kā var noteikt, ka prasības summa acīm redzami neatbilst vai ka tā ir neadekvāta Latvijas apstākļiem. Tas gan neliedz tiesām lietot abus manis minētos apzīmējumus.