2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats.
Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3
No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6
Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze.
1. Komerclikuma grozījumu pieņemšanas gaita
Likumdevēja koncepts par to, kādai ir jāizskatās SIA, kas atvieglotu mazajiem uzņēmējiem piekļuvi tirgum, likuma pieņemšanas gaitā vairākkārt būtiski mainījās. Saeimā pirmajā lasījumā apstiprinātā likumprojekta "Grozījumi KCL" redakcija paredzēja grozīt tikai KCL 185. pantu, nosakot, ka SIA pamatkapitāls līdzšinējo 2000 latu vietā varēs būt 100 lati.7 Citi papildu pasākumi, piemēram, kreditoru aizsardzībai, netika paredzēti.
Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātie priekšlikumi likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā8 (turpmāk – Priekšlikumi) mēģināja novērst šo trūkumu. TM rosināja ieviest jaunu SIA paveidu – mikrosabiedrību, kuras pamatkapitālam pietiktu ar vienu latu un kuru varētu dibināt tikai fiziskas personas. Mikrosabiedrībai 10 gadu laikā no tās dibināšanas dienas jāspēj palielināt pamatkapitāls līdz KCL 185. pantā noteiktajam apmēram. Ja mikrosabiedrība to nespēj, tā likvidējama piespiedu kārtā. Kreditoru aizsardzības nolūkos tika noteikts, ka mikrosabiedrībai jāveido obligātā rezerve, izdarot atskaitījumus 25% apmērā no pārskata gada tīrās peļņas. Priekšlikumi Saeimā guva daļēju atbalstu.
Turpmākajā rakstā tiks sniegts pārskats par t.s. viena lata SIA regulējumu saskaņā ar Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto KCL grozījumu redakciju.
2. "Mazā" SIA kā "īstās" SIA paveids
Likumdevējs t.s. viena lata SIA ir veidojis kā SIA, kuras pamatkapitāls ir 2000 lati, paveidu. Tas secināms no tā, ka ar grozījumiem KCL iekļautas vairākas normas, kas piemērojamas tikai tādām SIA, kuru pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, bet nav attiecināmas uz tām SIA, kuru pamatkapitālā ir ieguldīti vismaz 2000 lati. Tas nozīmē, ka nav izveidots jauns sabiedrības veids, kas pastāvētu paralēli SIA.
Šāda konstrukcija, kad blakus jau esošam sabiedrības veidam tiek izveidots tās paveids, ir pazīstama, piemēram, Vācijā9 un Spānijā10. Turpmāk tātad blakus jau pazīstamajai SIA ar minimālo pamatkapitālu vismaz 2000 latu apmērā (turpmāk tekstā – "īstā" SIA) būs iespējams nodibināt SIA, kuras pamatkapitāls var būt mazāks par "īstās" SIA minimālā pamatkapitāla apmēru (turpmāk tekstā iepriekš par viena lata SIA dēvētā precizitātes labad tiks saukta par "mazo" SIA).
Ņemot vērā, ka "mazā" SIA ir "īstās" SIA paveids, tai piemērojamas visas tās KCL normas, kas piemērojamas "īstajai" SIA, ja vien, protams, attiecībā uz "mazo" SIA nav paredzēts speciāls regulējums. Tāpat uz "mazo" SIA ir attiecināmi arī visi pārējie Latvijas normatīvie akti, kas piemērojami "īstajai" SIA, piemēram, nodokļu vai maksātnespējas regulējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
