Diskusijas ievadā I. Ziemele sniedza ieskatu nozīmīgākajos Starptautiskās tiesas konsultatīvā atzinuma secinājumos, kā arī komentēja atsevišķus Latvijai būtiskus aspektus. Plašākus komentārus par apspriežamo nolēmumu sniedza arī Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks un Dr.iur. Mārtiņš Paparinskis. Šie komentāri raisīja plašas klātesošo debates.

Visupirms tika apspriests Starptautiskajai tiesai uzdotais jautājums. Starptautiskās tiesas atbilde lielā mērā izrietēja no jautājuma formulējuma. Jautājumā Starptautiskā tiesa nebija aicināta vērtēt, vai Kosova ir valsts starptautisko tiesību izpratnē, kā arī to, vai citu valstu veiktā Kosovas neatkarības atzīšana atbilst starptautiskajām tiesībām. Šajā aspektā Starptautiskā tiesa izvēlējās šauri atbildēt uz šauri uzdoto jautājumu par vienpusējas neatkarības deklarācijas atbilstību starptautiskajām tiesībām, kā to norādījis tiesnesis Bruno Simma savā atsevišķajā viedoklī.³

Diskusijā tika analizēti arī iespējamie politiskie apsvērumi, kas ietekmēja attiecīgo jautājuma formulējumu. Starp versijām tika izvirzītas Serbijas ārpolitiskās iespējas panākt šāda jautājuma uzdošanu Starptautiskajai tiesai, proti, Ģenerālā asambleja atbalstītu tikai maksimāli šauru un neitrālu jautājumu. Tāpat tika vērsta uzmanība uz Serbijas iekšpolitisko situāciju, kur valdošajai koalīcijai, no vienas puses, jāreaģē uz būtiskas sabiedrības daļas noskaņojumu par Kosovas saglabāšanas nepieciešamību, bet, no otras puses, jāturpina integrācija Eiropas Savienībā, kuru Kosovas jautājuma sarežģīšana neapšaubāmi kavētu. Starptautiskā tiesvedība ar prognozējamu rezultātu šajā ziņā varētu kalpot kā labs iekšpolitiskais arguments.

Diskusijā kritiku izpelnījās tiesas veiktā piemērojamo starptautisko tiesību normu un principu analīze. Kritiku izpelnījās konsultatīvā atzinuma 79. paragrāfs, kurā tiesa koncentrēti raksturoja tiesību uz pašnoteikšanos saturu. Tiesa pārāk lakoniski vēlējusies aptvert tik plaša un komplicēta jautājuma kā tautu tiesību uz pašnoteikšanos vēsturisko analīzi. Faktiski tiesa pateica tikai to, ka nevienam nav aizliegts pieņemt dažāda veida iekšpolitiskos dokumentus, kas pats par sevi ir acīmredzama lieta. Kā pozitīvs piemērs šajā ziņā tika minēta Satversmes tiesa, kura robežlīguma un dubultpilsonības lietās tiesības uz pašnoteikšanos analizējusi daudz izvērstāk un niansētāk, parādot šo tiesību attīstības vēsturisko perspektīvu.

Starptautiskā tiesa izvairījusies no teritoriālās integritātes principa analīzes, no kura netieši varētu izrietēt vienpusēju neatkarības deklarāciju aizliegums. Šajā kontekstā tiesa pateica it kā acīmredzamo, ka spēka lietošanas aizliegums starptautiskajās tiesībās attiecas uz starpvalstu attiecībām, bet neatbildēja uz vairāku valstu argumentu, ka starptautiskās tiesības nesatur tiesības atdalīties no valsts teritorijas, jo valstu teritoriālās integritātes princips ir pamatprincips starpvalstu attiecībās. Toties tiesa iezīmēja faktu, ka starptautiskajās tiesībās un valstu praksē pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi par tiesībām atdalīties no jau pastāvošas valsts pat galējās nepieciešamības apstākļos.

Konsultatīvajā atzinumā nozīmīga vieta atvēlēta arī neatkarības deklarācijas pieņemšanas procesa analīzei. Šajā analīzē tiesa izmantojusi konstitucionālo tiesību metodi. Šādi vērtējot revolucionāra režīma konstitucionālos procesus, Starptautiskā tiesa tiem piešķīrusi starptautisko tiesību sekas. Līdz ar to veiksmīgi revolucionārie režīmi var radīt jaunu konstitucionālo kārtību. Tiesas analīze šajā aspektā daļēji sasaucas ar Satversmes tiesas veikto Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa analīzi.

Starptautiskajās tiesībās apspriežamais Starptautiskās tiesas konsultatīvais atzinums varētu būt nozīmīgs ar ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes pilnvaru savstarpējās saskaņotības izvērtējumu, kā arī nozīmīgs pienesums izpratnei par moderniem starptautisko tiesību avotiem, kā, piemēram, ANO Drošības padomes rezolūcijām. Tāpat Starptautiskā tiesa atkal atsaukusies uz ius cogens normām, nebaidoties attiecīgās normas šādi kvalificēt.

Šajā lietā Latvijas Republika iesniedza oficiālu rakstveida pozīciju par lietā izskatāmo jautājumu.⁴ Attiecīgais fakts tika vērtēts ļoti pozitīvi, jo tā ir pirmā reize, kad Latvijas Republika iesaistās Starptautiskās tiesas procesā un sniedz savu viedokli par lietā izskatāmo jautājumu. Tomēr vairāki diskusijas dalībnieki kritiski vērtēja Latvijas pozīcijas apjomu, kā arī tajā ietverto argumentāciju. Kā veiksmīgāki piemēri mazo valstu viedoklim Starptautiskajā tiesā tika minēta Igaunijas un Somijas pozīcija. Atsevišķi eksperti kritiski vērtēja apstākli, ka šajā rakstveida viedoklī Latvijas Republika nav izmantojusi iespēju starptautiski vēlreiz akcentēt sev būtiskus argumentus kontinuitātes doktrīnas perspektīvā. Ņemot vērā šo gadījumu, Latvijai būtu nepieciešams pilnveidot procedūru, kādā tiek sagatavota un apspriesta Latvijas rakstveida pozīcija Starptautiskajai tiesai.

Vairāki diskusijas dalībnieki, runājot par Starptautiskās tiesas konsultatīvā atzinuma sekām, uzsvēra, ka tas starptautiskajai sabiedrībai nerada pienākumu atzīt Kosovas neatkarību. Tika arī minēts, ka Starptautiskās tiesas analīzē nav risināts jautājums par Serbijas teritoriālo integritāti, kā arī nav vērtētas starptautiskās sabiedrības sniegtās garantijas Serbijai neaizskart tās teritoriālo vienotību.

Diskusijā tika apspriests jautājums par Kosovas un Serbijas situācijas atšķirību no Piedņestras un Moldovas, kā arī Abhāzijas, Dienvidosetijas un Gruzijas gadījumiem. Latvijas rakstveida pozīcijā Starptautiskajai tiesai kā specifiski Kosovas situācijas unikalitātes pamatošanai minēti vairāki argumenti. Pirmkārt, šajā teritorijā notikusi kara darbība un pastrādāti kara noziegumi. Otrkārt, izveidots speciāls kara tribunāls šo kara noziegumu iztiesāšanai. Treškārt, Kosovai nodibināta starptautiska administrācija.

Diskusijā atkārtoti izskanēja viedoklis, ka Latvijas Republikai vajadzētu atzīt Starptautiskās tiesas jurisdikciju. Tas sekmētu Latvijas Republikas aktīvāku līdzdalību starptautisko tiesību attīstībā, kā arī ļautu risināt Latvijas Republikai būtiskus jautājumus. Tāpat svarīga bija atziņa, ka par starptautisko tiesību jautājumiem un būtiskiem starptautisko tiesu nolēmumiem nepieciešama Latvijas juristu diskusija latviešu valodā, iezīmējot ne vien šo nolēmumu būtību un ietekmi uz starptautiskajām tiesībām, bet arī nolēmumos pausto atziņu perspektīvu Latvijas kontekstā.

Ludvigs Švarcs

¹ Konsultatīvo viedokli sk.: http://www.icj-cij.org/docket/files/141/15987.pdf

² Sk.: Meijere L. Kas svarīgs starptautiskajās tiesībās. Jurista Vārds, 07.11.2006., Nr. 44(447); Gailīte D. Vai Latvijas pilsoņus ASV varēs sodīt ar nāvi. Jurista Vārds, 06.03.2007., Nr. 10(463).

³ Tiesneša Simmas deklarāciju sk.: http://www.icj-cij.org/docket/files/141/15993.pdf

⁴ Latvijas Republikas pozīciju sk.: http://www.icj-cij.org/docket/files/141/15656.pdf