Vēsturiskā tradīcija par Senās Ēģiptes tiesībām un izpētes avoti

Lielākā daļa zinātnieku līdz XX gs., kad tika atšifrēta seno šumeru rakstība, uzskatīja Ēģipti par senāko civilizāciju pasaulē. Šis viedoklis tika aizstāvēts arī vēlāk, piemēram, Aleksandrs Šarfs (Alexander Scharff, 1904–1985) 1950. gadā rakstīja, ka ēģiptiešu kultūra ir senākā un nav pamata uzskatīt, ka to ir ietekmējuši šumeri, bet vēl mazāk zinātniska pamatojuma ir runāt par semītu ietekmi, jo Ēģipte izveidojās ievērojami agrāk, nekā sāka klejot semītu ciltis.² Jau sengrieķu rakstnieki ar cieņu un respektu izturējās pret seno ēģiptiešu kultūru, t. sk. tiesībām un tiesu. Ēģipte ļoti interesēja senos grieķus, jo viņi to uzskatīja par civilizācijas un zināšanu šūpuli. Tas lasāms Diodora (Διόδωρος, dzīvojis 1. gs. pr.Kr.), Hērodota (Ηρόδοτος, dz. ap 490./485. g. pr.Kr., miris īsi pirms 430. gadā pr.Kr³), Platona (Πλάτων, 428/427–348/347 pr.Kr.), Plīnija (Gaius Plinius Secundus Maior, 23–79) un Plutarha (Πλούταρχος, 46–120) darbos. Grieķu tradīcija vēsta, ka izcilais grieķu likumdevējs Solons ir apmeklējis Ēģipti un studējis vietējās tiesības. Arī persiešu valdniekam Dārijam, valdot Ēģiptē, bija jānodarbojas ar faraonu tiesībām.⁴ Faraonu tiesībās ietilpst visi juridiskie lēmumi, kas fiksēti faraonu laika (no III gadu tūkstoša sākuma līdz 332. gadam pr.Kr.) tekstos. Pēc sengrieķu vēsturiskās tradīcijas tiek uzskatīts, ka, vēlākais, ap 1500. gadu pr.Kr. Ēģiptē bija rakstīti likumu krājumi, kas bija spēkā visā valstī. Pētot antīko historiogrāfiju, tikai atsevišķos darbos, piemēram, Hērodota un Diodora darbos, ir minēts, ka senajiem ēģiptiešiem ir bijušas tiesību kodifikācijas. Antīkās kultūras priekšstatus par ēģiptiešu zināšanām, ticību un sociālajām normām vispilnīgāk sniedz Hērodota "Vēsture" un Diodora "Vēstures bibliotēka".

Hērodota darbā ir daudz interesantu detaļu par Ēģiptes vēsturi, kā arī konkrēti par ēģiptiešu tiesību vēsturi. Hērodots uzsver, ka daudzas pamatzināšanas ir atklātas tieši Senajā Ēģiptē: "Par cilvēces vēsturi man ir viennozīmīgi jāsaka tā: ēģiptieši pirmie no cilvēkiem ir atklājuši gadu un iedalījuši to 12 mēnešos. Viņi saka, ka viņus pie šī iedalījuma ir novedušas zvaigznes. Es ticu, ka viņu aprēķins ir daudz gudrāks nekā grieķu, tāpēc ka grieķi katru trešo gadu starp gadalaikiem iestarpina garo mēnesi. Savukārt ēģiptieši katru mēnesi skaita 30 dienu garumā, bet gada beigās pievieno piecas dienas, kas neietilpst mēnešos. Tā katru reizi gada gaita ir vienāda."⁵ Hērodots apraksta, ka ēģiptiešu sabiedrību veido septiņas kastas: priesteri, karavīri, lopu gani, cūku gani, tirgotāji, tulki un nodokļu ievācēji.⁶ Rakstot par ēģiptiešu tikumiem, Hērodots uzsver, ka ēģiptieši ievēro vietējās paražas, bet citas tie noraida. Hērodots informāciju, kas ir apkopota "Vēsturē", ir ievācis ceļojumos, runājot ar vietējiem iedzīvotājiem un novērojot to dzīvi, retāk ir atrodamas atsauces uz rakstītiem avotiem (parasti ceļojumā iegūtā pieredze un uzkrātās zināšanas tiek salīdzinātas ar grieķu avotiem, piemēram, Homēra darbiem⁷). Hērodots ir pirmais grieķu vēsturnieks, kurš norobežo vēsturi no mītiem.⁸ Hērodota darbu vēlams izcelt vēl kāda iemesla dēļ. Tajā Eiropa un Āzija minētas kā ģeogrāfiski nosaukumi. Hērodota Eiropa apzīmē plašas teritorijas no Pireneju kalniem un uz rietumiem, pa kurām plūst upe Istra (kā antīkajā pasaulē dēvēja Donavu) (Hērodots to salīdzina ar Nīlu) un ko apdzīvo ķelti un citas rietumu ciltis.⁹

Diodors, kurš savas zināšanas ir smēlies no ēģiptiešu vēstures avotiem,¹⁰ kā ievērojamākos likumdevējus Ēģiptes vēsturē min faraonus:

1. Meness (Mneves pirmais no senās valsts faraoniem¹¹) – pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka viņš ir saņēmis likumus no dieva Hermeja (Hermejs ir grieķu dievs, ēģiptiešiem to apzīmē dievs Tots, Mēness dievs un zinātnes aizbildnis¹²) un gudri un taisnīgi piemērojis Ēģiptē.¹³ Diodors min virkni izcilu citu tautu valdnieku, kuri arī likumus ir saņēmuši no dieviem: Likurgs – no Zeva, Zaratustra – no Svētā gara, Mozus – no Jehovas.

2. Sasahis (Hērodots minējis kā Asychis, vēsturnieki uzskata, ka identificējams ar Shepseskaf no IV dinastijas), kurš lika apkopot spēkā esošās tiesības. Turklāt, pēc Diodora ziņām, Sasahis bijis arī zvaigžņu pētnieks un ģeometrijas pamatlicējs.¹⁴

3. Sesostris (iespējams, ka Sesostris II un Sesostris III no XII dinastijas ir apvienoti vienā leģendārā tēlā,¹⁵ kurš aprakstīts Diodora darbā) izveidoja un normatīvi fiksēja vienotu armijas pārvaldes sistēmu.¹⁶

4. Bokhoris (Bocchoris, XXIV dinastija¹⁷), kurš ir bijis aktīvs likumdevējs saistību tiesībās, konkrēti, finanšu un tirdzniecības tiesībās, piemēram, nosakot par obligātu rakstisku formu aizdevuma līgumam.¹⁸ Diodors raksta, ka Bokhoris ir valstī noteicis, t. s. sloga nokratīšanu jeb atbrīvošanu no parādu saistību jūga, ar likumu grozot visas parādu saistības, jo tās sekmēja tautas grimšanu nabadzībā un vājināja valsti.