[1] Dzīvokļa īpašums Rīgā piederēja A.S., kurš 2000. gada 29. februārī miris vardarbīgā nāvē – noslepkavots. Pēc A.S. nāves P.J., izmantojot viltotu pilnvaru, minēto nekustamo īpašumu 2000. gada 22. martā atsavinājis R.R., kurš to 2000. gada 7. jūlijā pārdevis S.S., bet viņa savukārt 2000. gada 2. augustā dzīvokļa īpašumu atsavinājusi V.M., no kura uz pirkuma līguma pamata to īpašumā ieguvis G.M.
A.S. likumiskā mantiniece – māsa S.L. – cēlusi tiesā prasību pret R.R., S.S., V.M. un G.M. par pirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa īpašumu.
[2] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas S.L. pārstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2008. gada 9. oktobrī nosprieda prasību apmierināt, atzīt par spēkā neesošiem 2000. gada 22. marta, 2000. gada 7. jūlija, 2000. gada 2. augusta, 2000. gada 9. augusta strīdus dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumus no to noslēgšanas brīža un prasītājai kā A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.