Kādā lietā, kurā autors pārstāvēja prasītāju un tā vārdā un uzdevumā lūdza tiesu piemērot lietā prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas tiesā, prasības nodrošinājuma piemērošanu atteica gan pirmās instances tiesa, gan arī otrās instances tiesa pēc pirmās instances tiesas lēmuma pārsūdzēšanas. Autors uzskata: lai arī lietas faktiskie apstākļi varbūt nav īpaši un neatšķiras no citām līdzīgām lietām, abu tiesu lēmumi bija pamatoti ar argumentiem, kuri ir pelnījuši izvērstu juridisko analīzi. Tieši tiesu lēmumu argumentācija padarīja šo lietu juridiski interesantu un raksta vērtu, jo tiesu lēmumi skar fundamentālus civilprocesuālos jautājumus saistībā ar starptautisko civilprocesu. Lietas problemātika, kā to saprot autors, ir saistīta ar diviem jautājumiem, kam var būt nozīme prasības piemērošanas procesā. Šie jautājumi ir, pirmkārt, vai Latvijas tiesas kompetenci un procesu prasības nodrošināšanā var regulēt ārvalsts procesuālais likums. Otrkārt, vai Latvijas likums ļauj Latvijas tiesai lemt par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ja strīds pēc būtības piekrīt ārvalsts šķīrējtiesai.