Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ.
2010. gada 17. septembrī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk tekstā – Senāts) lietā Nr. SKK-350/101 pieņēma lēmumu Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 25. marta lēmumu un Valmieras rajona tiesas 2009. gada 14. decembra spriedumu atcelt pilnībā un kriminālprocesu lietā izbeigt, motivējot, ka abu instanču tiesas nepareizi piemērojušas Krimināllikumu – nepareizi atzinušas braukšanas talonu par Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. Kā norāda Senāts, Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme ir priekšmets – dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmogs vai spiedogs, tātad jākonstatē, ka tieši šāds dokuments ticis viltots, realizēts vai izmantots. Senāta ieskatā, lēmumā aprakstītajā situācijā faktiskie apstākļi neīstenojas tiesiskajā sastāvā, t. i., braukšanas talons nav atzīstams par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākuma.
Lēmumā Senāts norāda, ka likumdevējs, ņemot vērā to, ka jēdziena "dokuments" izpratne ir visai plaša, Krimināllikumā sašaurinājis to "dokumentu" loku, par kuru viltošanu iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu, panta pirmajā daļā nosakot, ka kriminālatbildība pēc šī panta iestājas tikai tad, ja persona vilto tādu dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Tomēr, lai arī Senāts pats secina, ka likumdevējs jau tiesību normas tekstā ir konkretizējis, par kādu dokumentu viltošanu iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu, turpmākajā lēmumu motivācijā Senāts pievēršas braukšanas talona atbilstības jēdzienam "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" noskaidrošanai, par pamatu ņemot šobrīd spēku zaudējušo Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" un Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības attiecībā uz dokumenta rekvizītiem (kā paraksts, dokumenta datums u. c.). Konstatējot, ka dokumentā nav ne Ministru kabineta noteikumos, ne Dokumenta juridiskā spēka likumā noteikto rekvizītu, Senāts secina, ka braukšanas talonam trūkst dokumentam raksturīgo pazīmju un juridiskā spēka, tādēļ tas nav atzīstams par Krimināllikuma 275.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.