Lai gan saskaņā ar Latvijas valdības 2010. gada 5. jūlija vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam 2010. un 2011. gadā paredzēts neuzsākt jaunu PPP projektu īstenošanu,⁴ interese par šāda veida projektiem arvien pieaug. Šobrīd, izmantojot PPP, ir uzbūvētas pirmsskolas izglītības iestādes Mārupē⁵ un Ķekavā,⁶ kā arī vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kas ir pamats PPP projektu īstenošanai. Līdz ar to nākotnē ir plānots īstenot tādus PPP projektus kā pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība Rīgā, sporta centra būvniecība Limbažos un Tukumā, tilta un tuneļa būvniecība Ogrē, sociālās mājas būvniecība Jēkabpilī, komunāltehniskās saimniecības izveide un uzturēšana Jelgavas novadā u.c. projektus.⁷

1. Publiskās un privātās partnerības jēdziens Eiropas Savienības ietvaros un Latvijā

Šobrīd starptautiskā līmenī pastāv dažādas PPP formas, kā arī vairākas definīcijas, tomēr nav identificējama viena vienkārša un skaidra PPP definīcija.⁸ Arī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir norādījusi, ka šobrīd nepastāv vienotas definīcijas ES līmenī.⁹ Tas nozīmē, ka katra valsts PPP definē citādi, ņemot vērā tās vēsturisko attīstību konkrētā reģionā, iespējamās PPP infrastruktūras jomas, kā arī citus aspektus. Līdz ar to "publiskās un privātās partnerības būtības izpratne ir visai daudzveidīga un atbilstoša katras valsts tiesiskajām tradīcijām, saimnieciskajām vajadzībām, sociālajam un kultūras kontekstam".¹⁰ Iemesls tam, kādēļ netiek noteikta juridiski saistoša vienota PPP definīcija ES līmenī, tiek saistīts ar bažām, ka šādas definīcijas esamības gadījumā tajā netiks ietverta virkne ar projektiem, uz kuriem tādējādi neattieksies ES sekundārie normatīvie akti,¹¹ kas regulē publisko iepirkumu un koncesiju īstenošanas kārtību un ir attiecināmas arī uz PPP projektu īstenošanu.¹²

Lai gan Komisija norāda uz vienotas PPP definīcijas neesamību, tā vienlaikus arī secina, ka vispārīgi ar PPP saprot sadarbības formu starp publisko sektoru un privāto sektoru, lai nodrošinātu infrastruktūras objektu finansēšanu, būvniecību, renovāciju, apsaimniekošanu un uzturēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.¹³ Turklāt Komisija ir arī konstatējusi kopīgās iezīmes PPP izpratnei dažādās ES valstīs. Zaļajā grāmatā "Par publisko un privāto partnerību un ES normatīvajiem aktiem publiskā iepirkuma un koncesijas jomā" (turpmāk – Zaļā grāmata) Komisija izdala šādas PPP pazīmes:

1) samērā ilgstoša privātā un publiskā partnera sadarbība;

2) projekta finansēšana daļēji no privātā partnera puses, dažos gadījumos projekta finansēšanā iesaistot vairākus privātos partnerus. Tomēr arī publiskais partneris var piedalīties projekta finansēšanā – dažos projektos publiskā partnera finanšu līdzekļi var būt ievērojami;

3) privātā partnera, kurš piedalās dažādos projekta posmos (projektēšanā, izpildē, ieviešanā, finansēšanā), būtiska nozīme. Publiskais partneris galvenokārt pievērš uzmanību sabiedrības interešu definēšanai saistībā ar plānoto projektu, sniegto pakalpojumu kvalitāti un cenu politiku, uzņemoties arī atbildību par uzraudzību;

4) risku pārdale starp publisko un privāto partneri. Tomēr tas nenozīmē, ka privātais partneris uzņemas visus riskus vai pat lielāko daļu no riskiem saistībā ar projektu. Rūpīga risku pārdale tiek noteikta katrā gadījumā atsevišķi, ievērojot partneru atbilstību riska novērtēšanā, vadīšanā un spējā risku novērst.¹⁴

Ņemot vērā to, ka pastāv Komisijas identificētās pazīmes attiecībā uz PPP, kas ir izsecinātas no Eiropas valstu prakses PPP jomā, Eiropas valstīs PPP definīcijas ievērojami neatšķiras, tomēr pastāv nianses, kuras nedaudz atšķir izpratni katrā valstī, pamatojoties uz jau iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem.

Latvijā jēdziena "publiskā un privātā partnerība" vietā dažkārt tiek lietots arī jēdziens "valsts un privātā partnerība". Šie ir uzskatāmi par jēdzieniem ar vienādu saturu un nozīmi.¹⁵ Tomēr, kopš spēkā ir stājies PPP likums, pareizi būtu lietot tikai jēdzienu "publiskā un privātā partnerība". Turklāt jēdziens "publiskā un privātā partnerība" ir arī gramatiski precīzāks, jo šādas sadarbības ietvaros kā publiskais partneris var būt ne vien valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, bet arī atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma¹⁶ izpratnē, kā arī kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst PPP likumā noteiktajām prasībām.¹⁷

Lai veidotu pilnīgāku izpratni par PPP, tās jēdziens ir ietverts arī PPP likumā. Saskaņā ar PPP likuma 1. panta 1. punktu PPP ir sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

1) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskiem partneriem un vienu vai vairākiem PPP procedūrā noteiktajiem privātajiem partneriem;

2) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā;

3) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk;

4) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tiem pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi);

5) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri.

Salīdzinot Komisijas identificētās PPP pazīmes ar PPP likumā noteiktajām pazīmēm, secināms, ka, izstrādājot PPP likumu, tā autori ir vadījušies no Komisijas skaidrojošajiem paziņojumiem un rekomendācijām. Tādējādi PPP likumā identificētās pazīmes būtiski neatšķiras no pazīmēm, kas ietvertas Zaļajā grāmatā.

Būtiski, ka atšķirībā no ES tiesībām Latvijā, stājoties spēkā PPP likumam, ir normatīvi nostiprināta PPP definīcija, dodot noteiktu pazīmju uzskaitījumu.