15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)
Informācija
Saeima diskutēs par ministra noteikumiem
2

Ceturtdien, 10. februārī, Saeima nodeva izskatīšanai komisijām vairākus likumprojektus, kas paredz Latvijā ieviest jaunu ārējo normatīvo aktu veidu – ministra noteikumus. Saeimas deputāti Edgars Zalāns, Andris Šķēle, Māris Kučinskis, Rita Strode un Guntis Ulmanis rosina veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību".

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz noteikt, ka "ministrs savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus – ministra noteikumus, ja likums ministru tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem". Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā tiktu noteikta šo ministra noteikumu vieta normatīvo aktu hierarhijā, proti, tiem paredzēts zemāks juridiskais spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem, bet augstāks juridiskais spēks nekā pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Saeimas deputāts Edgars Zalāns Saeimas sēdē aicināja diskutēt par šiem priekšlikumiem pēc būtības, norādot arī grozījumu riskantos aspektus: "Mēs piedāvājam ieviest ministra noteikumus. Dokumenta hierarhijā tie būtu zem Ministru kabineta noteikumiem, un jāatzīst, ka kaimiņvalstīs šāda pieeja jau tiek realizēta. Jā, ir nedaudz varbūt prasīgāka vai mazāk prasīga attieksme pret konkrētiem ministriem, citur to var darīt ar Ministru kabineta deleģējumu, citur ar attiecīgā parlamenta deleģējumu, bet, piemēram, kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tas notiek jau diezgan sen un prakse ir ļoti laba. Mēs, zinot mūsu vienas daļas juridisko viedokļu diezgan negatīvu attieksmi, esam piedāvājuši, ka ministra noteikumus atbildīgais ministrs drīkstēs izdod tikai ar Saeimas deleģējumu, kas būs noteikta attiecīgā likumā, un, mūsuprāt, tas ir saprātīgs regulējums, un ir tā, ka katrā likumā ir nedaudz citi grozījumi, bet mēs aicinām šoreiz kaut kādā veidā, varbūt tiešām nevis uzreiz to noraidīt, bet diskutēt šos jautājumus pēc būtības, nodots izskatīšanai komisijās, noklausīties argumentus par un pret."

Pret šo priekšlikumu nodošanu komisijām Saeimas sēdē argumentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, minot vairākas konstitucionālo tiesību problēmas, kas saistītas ar šādu noteikumu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā. Viņa minēja, ka "tādā gadījumā tiktu pārkāpts viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts priekšnoteikumiem – varas dalīšanas princips. Zaudējot varas līdzsvaru starp likumdošanas varu un izpildvaru, var tikt apdraudēta pati demokrātiskas valsts būtība, valsts iekārtas būtība. Ministru tiesības izdot ārējos normatīvos aktus nav minētas Satversmē – ne formālajā, ne materiālajā izpratnē. Tieši otrādi! Saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Tiesību zinātnē un judikatūrā ir atzīts, ka izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir izņēmums no varas dalīšanas principa, turklāt šie izņēmumi ir jātulko pēc iespējas šauri. Citādi tas nonāktu pretrunā ar varas dalīšanas principu, jo nozīmētu, ka tiesības izdot ārējos normatīvos aktus būtu ikvienam subjektam, ko amatā ieceļ Saeima vai pašvaldība. Līdz ar to man ir pamatotas šaubas, vai ministrs būtu leģitimēts izdot ārējos normatīvos aktus."

Papildus tam I. Čepāne apšaubīja, vai ministra noteikumi sevi attaisnotu tādējādi, ka tos varētu pieņemt efektīvākā procedūrā nekā Ministru kabineta noteikumus, nodrošināt procesuālo ekonomiju. Tāpat šaubas rada ministru kompetenču nošķiršana, lai ministrs, izdodot noteikumus, ne tikai neiejauktos cita ministra kompetencē, bet arī nepārkāptu Ministru kabineta kopīgo kompetenci.

Ministra noteikumu ieviešana varētu negatīvi ietekmēt tiesību sistēmas vienotību: "Ieviešot ministra noteikumus, pastāv nopietns risks sadrumstalot tiesību sistēmu, respektīvi, katra ministrija savā nozarē varēs rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm un izņēmumiem no kopējā tiesību regulējuma un, iespējams, pat pretrunām ar kopējo tiesisko regulējumu."

Saeimas vairākums, neraugoties uz Saeimas sēdē identificētajiem riskiem, tomēr nodeva iesniegtos projektus izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un Juridiskajai komisijai. Tā ka, iespējams, tuvākajā laikā mūsu tiesību sistēmā varētu tikt ieviests jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi.

Ludvigs Švarcs

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
cik var?
18. Februāris 2011 / 21:53
0
ATBILDĒT
noieta ēra.

kāpēc jāceļ atkal augšā lietas, kas bijušas un neatbilst Satversmei? uz kurieni mēs tiesiskumā virzāmies? uz priekšu vai atpakaļ?
ideja
16. Februāris 2011 / 09:17
0
ATBILDĒT
Ļoti laba ideja. Šādi noteikumi bija arī pirmajā LR pastāvēšanas periodā.

Satv. 61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

Tātad vienas minsitrijas kompetencē esošus jautājumus nav jānes uz MK.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties