Lai būtu pavisam skaidrs, autoru izvirzīto problēmu, par kuru ir vērts diskutēt, formulēšu pēc iespējas vienkāršāk un lakoniskāk.

Vai saistību bezstrīdus piespiedu izpildes procesuālajā kārtībā pēc Civilprocesa likuma¹ 400. panta pirmās daļas 1. punkta tiesnesim izpildei ir jānodod pati kredītsaistība/aizdevuma līgums, vai tās izpildi nodrošinošā ķīla, kas ieguvusi hipotēkas vai komercķīlas statusu?

Ja izpildei nodod kredītsaistību, piedzinējs nav ierobežots līdzekļu izvēlē, kā visefektīvāk panākt aizdoto naudas līdzekļu, procentu un līgumsoda piedziņu. Šī ir raksta autoru A. Pešudova un V. Vitovska pozīcija.

Savukārt Senāts savos lēmumos atzinis, un tas ir atspoguļots autoru minētajā Senāta apkopojumā:² atbilstoši minētajai likuma normai notiek ķīlas priekšmeta realizēšana (pārdošana izsolē), lai panāktu tās saistības izpildi, kuru ķīla nodrošina. Tas nozīmē, ka saistības izpildes līdzeklis ir tieši noteikts tiesneša lēmumā, un citu iespēju atgūt naudu šajā procesuālajā kārtībā nav.

Šķiet, ka saistības nodrošināšana ar hipotēku ir pats drošākais garants tās izpildei, ja parādnieks saistību nevarēs izpildīt. Par savu biznesu domājošs aizdevējs nodrošinās sev ne vien pamatsummas, procentu un saprātīga līgumsoda, bet arī autoru minētā Ls 1,38 saņemšanu.

Tātad drošība aizdevējam, no vienas puses, un atbildība un iespējamo seku apzināšanās parādniekam, no otras puses.

Neatkārtojot Senāta apkopojumā izteiktās atziņas, vien norādīšu, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildes noteikums ir publiski ticama akta esamība. To pēc būtības atzīst arī autori, norādot uz nepieciešamību pēc publisku ticamību baudoša darījuma formas. Privāts kredītlīgums, kas tiek slēgts starp kredītiestādi vai jebkuru citu aizdevēju un aizņēmēju, neskatoties uz noslēgto ķīlas līgumu un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā, minētajam kritērijam vienalga neatbilst.