Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir sociāla parādība. Cilvēku sociāli psiholoģisko īpašību dēļ tā pastāv gan bagātās valstīs ar attīstītu ekonomiku, gan arī ekonomiski mazāk attīstītās valstīs. Nodokļu iekasēšanas situācija pasliktinās ekonomiskās nestabilitātes laikā, jo tā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā valsts ekonomiskais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no ieņēmumiem valsts budžetā, kas galvenokārt veidojas no nodokļiem. Kā redzams, ekonomiskā situācija valstī ir cieši saistīta ar nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, jo nodoklis ir galvenais valsts budžeta ieņēmumu veids. Šis apstāklis kļūst acīmredzams ekonomiskās krīzes apstākļos. Samazinoties komerciālajai aktivitātei, komersanti mēģina ierobežot savus izdevumus ne tikai uz darbinieku, bet arī uz nodokļu maksāšanas rēķina.
Kad valsts budžeta ieņēmumi kritiski samazinās un valstij trūkst līdzekļu valsts funkciju nodrošināšanai, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas problēma kļūst par vienu no svarīgākajām, jo no tās risināšanas ir atkarīgi ieņēmumi valsts budžetā un ekonomikas atveseļošanās. Likumdevējs aizsargā valsts fiskālās intereses, paredzot kriminālatbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Tomēr noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, skaits pieaug. Viens no problēmjautājumiem, kas kavē valsts fiskālo interešu aizsardzību un personu saukšanu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ir izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (turpmāk tekstā – izvairīšanās no nodokļu nomaksas) subjekta noteikšana.
Subjekta jēdziens
Noziedzīga nodarījuma subjekts ir pieskaitāma (vai arī ierobežoti pieskaitāma) fiziska persona, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī sasniegusi kriminālatbildības vecumu. Savukārt izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumā ir jārunā par speciālo noziedzīga nodarījuma subjektu. Papildus noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīmēm jākonstatē arī Krimināllikuma 218. pantā paredzētās pazīmes. To konstatēšanai ir nepieciešams izanalizēt noteikta nodokļa maksātāja jēdzienu.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta pirmās daļas 4. punktu nodokļa maksātājs ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē.1
Nodokļu maksātājiem likums pieprasa ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summas, iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu un informatīvās deklarācijas, aprēķināt un noteiktajā termiņā pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
