Droši vien visiem sen jau apnicis klasiskais 16. marta riņķa dancis. Šajā gadā atkal notiek tas pats, kas bijis iepriekš. Iespējams, pat nevajadzētu šim jautājumam veltīt īpašu uzmanību. Tomēr dažas pārdomas tas raisa.
Nesen klajā nākusī jaunā latviešu filma “Dancis pa trim” vēsta vēl kādu stāstu par tā laika traģiskajiem notikumiem. Filmu var noskatīties, lai padomātu par vēstures interpretācijām. Atstājot malā tradicionālās debates par latviešu kino kvalitāti un aktierspēli, kas šādas reizēs tiek apspriesta izklaižu slejās, filma piedāvā versiju par kureliešu alternatīvu. Latvijas Centrālās padomes un kureliešu izvēlētais “trešais ceļš” bija neērts gan hitleriskajai Vācijai, gan Padomju Savienībai. Savukārt mēs joprojām vairāk vai mazāk runājam par viņiem ērtajiem jautājumiem, kuros esam viegli ievainojami.
Rietumu tiesību telpa ar demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām un pamattiesību garantijām beidzas aiz Ludzas. Latvija atrodas fundamentāla tiesību telpu lūzuma malā. Abās tiesību telpās tiesībām ir atšķirīga vērtība, tāpat kā atšķiras šajās telpās valdošā tiesību kultūra un mentalitāte.
Jau sen esam pieraduši pie masveida pulcēšanās pasākumu aizliegumiem un pat vardarbīgas to izklīdināšanas austrumos, kad kāds uzdrošinās paust valdošajam viedoklim nepieņemamas lietas. Pat ja kopā sanākt vēlētos vien daži desmiti cilvēku, vara viņiem to aizliedz.
Šķiet, ka daudzi arī mūsu valstī vēlētos valdīt ar šīm pašām metodēm. Tad, kad viņiem neērtos jautājumos norāda uz Rietumu tiesību telpas standartiem, ierasta ir klasiskā atruna par Latvijas reālo situāciju un grūtajiem pārmaiņu laikiem.
Attieksme pret pulcēšanās brīvību uzskatāmi parāda varas attieksmi pret Rietumu tiesību telpas vērtībām. Ikvienam, kamēr vien viņš nerīkojas prettiesiski, ir neatņemamas tiesības paust publiski savu viedokli, lai arī cik nepieņemams daudziem tas liktos. Un varai tas ir jānodrošina.
Tāpat mums ir bijusi iespēja novērtēt jaunā tiesībsarga proaktīvo rīcību, kas tika solīta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Viņš prātīgi norādījis: esot jāgaida tiesas spriedums un tad varēšot vērtēt.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.