24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pilnīgu nāves soda atcelšanu
6
Mg.iur.
Rūta Rācene-Bērtule
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsulte 

Tā kā Saeimā šobrīd aktuāls ir jautājums par nāves soda pilnīgu atcelšanu Latvijā, ir nepieciešams veikt skaidrojumu par pašreizējo situāciju un plānotajiem grozījumiem. Jānošķir jautājums par nāves soda atbalstīšanu vai atteikšanos no tā piemērošanas un jautājums par formālu atteikšanos no likumā paredzētā nāves soda kara laikā. Kāpēc starptautisku dokumentu, kuru Latvija ir parakstījusi jau 2002. gadā, tā nav ratificējusi, un kādēļ starptautiski Latvija pozicionē sevi vienā veidā, bet valsts iekšienē izturas citādi?

Vispirms nepieciešams saprast pašreizējo regulējumu normatīvajos aktos attiecībā uz nāves sodu. Krimināllikums pašreizējā redakcijā paredz nāves sodu, un tas ir visbargākais soda veids. Krimināllikuma 37. pants nosaka, ka nāves sodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos un tas piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm. Tātad šobrīd Latvijā nāves sods ir paredzēts tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Miera laikā Latvijā nāves sods nav piemērojams un izpildāms.

Šāds regulējums Krimināllikumā ir spēkā kopš 2000. gada 15. jūnija, kad norma papildināta ar nosacījumu, ka nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Tas izdarīts atbilstoši 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam par nāves soda atcelšanu, kuram Latvija pievienojusies 1999. gada 1. jūnijā.

Attiecībā uz kara laiku gan jāatzīmē, ka Latvijai kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstij ir saistošs Ziemeļatlantijas līgums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:)
25. Maijs 2011 / 16:08
0
ATBILDĒT
Jā, nāvessodu atcelt, bet eitaanāziju atļaut tas Eiropā ir moderni. Valstis, kur nāvessods pastāv arī miera laikā, tajā skaitā arī sievietēm un nepilngadīgajiem- Ķīna, Indija, ASV, Pakistāna, Irāna un t.t. un t.t. Valstis, kur nāvessods ir atcelts, ir nospiedošā mazākumā un to iedzīvotāji veido tikai kādus 10- 15% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita.
Evija
24. Maijs 2011 / 19:29
0
ATBILDĒT
Tikai padomju krimināltiesības??? Tas gan ir jaunums!



"In the aftermath of World War II, the United Nations General Assembly adopted the Universal Declaration of Human Rights. This 1948 doctrine proclaimed a "right to life" in an absolute fashion, any limitations being only implicit. Knowing that international abolition of the death penalty was not yet a realistic goal in the years following the Universal Declaration, the United Nations shifted its focus to limiting the scope of the death penalty to protect juveniles, pregnant women, and the elderly."



http://www.deathpenaltyinfo.org/part-ii-history-death-penalty
< R>

P.S. ".. skaidrojums neatbilst laika garam .." Jauki, tad mēs dzīvojam tāda Damokla zobena - Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas - ēnā. Cik drausmīgs laiks! (Es ironizēju, protams.)
%
24. Maijs 2011 / 17:52
0
ATBILDĒT
Norma, kas paredz nāves sodu tikai vīriešiem ir diskriminējoša. Tās saknes ir meklējamas laikā, kad par ģimeni ar savu galvu atbildēja vīrs, kas bija ģimenes galva, aizsargātājs un arī soģis mājās par sīkiem pārkāpumiem.

Padomju krimināltiesības paredzēja, ka nāves sodu nevar piespriest grūtniecei. Tas sargāja nevis sievieti, bet viņas nedzimušo bērnu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties