5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokatūra ES dalībvalstīs: kopīgas un atšķirīgas iezīmes Latvijā
4
Mg.iur.
Dana Rone
zvērināta advokāte 

[1] Gatavojoties šai konferencei,* manu interesi īpaši piesaistīja Augstākās tiesas 2010. gada 10. novembra spriedums civillietā Nr. SKC–625, kurā cita starpā tika atzīts, ka Civilprocesa likumā lietotais jēdziens “advokāts” jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus. Citiem vārdiem, tiesa atzina, ka ikviens var būt juridiskās palīdzības sniedzējs. Tā kā spriedumā tiesa atsaucās uz vairākiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajiem aktiem,1 radās priekšstats, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas līdz šim ir rīkojusies atšķirīgi un savā veidā diskriminējusi “ne-advokātus”, aizliedzot tiem sniegt juridisko palīdzību klientiem tiesās. Šā iemesla dēļ veicu izpēti, lai noskaidrotu, vai tiešām ES dalībvalstīs tiesās juridisko palīdzību var sniegt personas, kas nav advokāti.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
8. Jūlijs 2011 / 12:12
0
ATBILDĒT
Runājot par prasībām patroniem, tad Jūs nepieminējāt Vadlīnijas par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus (http://www.advokatura.lv/pretendentiem/). Tās nosaka papildus ierobežojumus.

Čaiņiks
7. Jūlijs 2011 / 15:31
0
ATBILDĒT
Nevar nepiekrist.

Neskatoties uz to, ka advokātu profesijas pārstāvjiem ir tendence celt degunu gaisā un stādīt sevi augstāk par citiem juristiem, ne viena vien advokāta juridiskās palīdzības kvalitāte ir zem katras kritikas un daudziem galvenais ir no klienta izslaukt naudu, nevis reāli palīdzēt.
jurists
7. Jūlijs 2011 / 10:41
0
ATBILDĒT
Objektīvi būtu vispirms salīdzināt, kādas ir prasības, lai kļūtu par advokātu un tad skatīties, kas drīkst pārstāvēt klientu tiesā. Jo gadījumā, ja šīs prasības ir nesamērīgi ierobežojošas, tad ir tikai pamatoti tiesai pielaist arī citas personas juridiskās palīdzības sniegšanai.



Pēc pēdējiem Advokatūras likuma grozījumiem slieksnis kļūšanai par advokātu ir noteikts ļoti augsts: ilgs sagatavošanās laiks (5 gadi palīgiem, 7 gadi juristiem), ierobežots palīgu vietu skaits (patronam tikai viens palīgs, patrona stāžs vismaz 7 gadi). Ne likumprojekta anotācijā, ne Saeimā netika veikta šo grozījumu samērīguma analīze Satversmē garantēto pamattiesību kontekstā. Lai arī Advokātu padome uzsver, ka likuma grozījumi domāti topošo advokātu kvalitātes celšanai, šis arguments šķiet \"baltiem diegiem šūts\". Kā precīzi norāda iepriekšējais komentētājs, varbūt pat daudz būtiskāk ir rūpēties par jau esošo advokātu kvalifikāciju, liekot tiem patstāvīgi pilnveidoties un papildināt zināšanas. Taču tā kā šādus grozījumus Advokātu padome nerosina, tad izskatās, ka pēdējo grozījumu patiesais mērķis ir bijis ierobežot jaunuzņemamo advokātu skaitu - ne reizi vien dzirdēta ideja advokātu kopsapulcē.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties