Tīša vaina

Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai pieļauto bezdarbību un ar to cēloņsakarīgi saistītajām kaitīgajām sekām, ja tās paredzētas kā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme.

Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 9. pantā noteikts, ka noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).

Pret šādu nodoma formulējumu nebūtu iebildumu, ja KL visu noziedzīgo nodarījumu dispozīciju aprakstos būtu iekļautas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas kā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta objektīvās puses pazīme.

Taču KL ir samērā daudz tādu normu, kurās paredzētā kriminālatbildība iestājas jau ar darbības izdarīšanu vai bezdarbības pieļaušanu; kaitīgās sekas nodarījuma sastāva pazīmju skaitā nav iekļautas. Daži piemēri: meža tīša aizdedzināšana (KL 107. panta pirmā daļa), personas apzināta inficēšana ar seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju (KL 134. panta pirmā daļa), nelikumīga iekļūšana dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu (KL 143. panta pirmā daļa), personas sagrābšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli (personas nolaupīšana) – (KL 153. panta pirmā daļa), neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu (KL 200. panta pirmā daļa) u. c.

Šos noziedzīgu nodarījumu sastāvus krimināltiesībās dēvē par formāliem sastāviem, jo šādi nodarījumi skaitās pabeigti ar attiecīgās darbības vai pieļautās bezdarbības veikšanu. Krimināltiesību teorijā pastāv viedoklis, ka šādus nodarījumus, kuros izpaužas vainīgā apzināta griba, realizējot personas konkrēto darbību vai bezdarbību, var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, tas ir, vēloties darbību izdarīt vai atturēties no tās izdarīšanas (bezdarbība).

KL 9. pantā šāds tieša nodoma izpausmes gadījums nav formulēts, jo tajā gan tieša, gan netieša nodoma saturs tiek saistīts ar kaitīgām sekām, kas iestājušās prettiesiskās darbības vai bezdarbības rezultātā. Tātad šajā pantā ir runa tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri atbilst noziedzīgu nodarījumu sastāviem, kas krimināltiesībās tiek dēvēti par materiāliem sastāviem.

Uzskatu, ka KL 9. pantā ir jāformulē tieša nodoma izpausme tā divos veidos, atkarībā no tā, vai personas psihiskā attieksme atbilstoši noziedzīgā nodarījuma formulējumam KL sevišķās daļas normā jāvērtē tikai attiecībā pret prettiesisko darbību vai pieļauto bezdarbību (formālos sastāvos) vai vēl arī pret nodarījuma sastāvā ietvertajām kaitīgajām sekām (materiālos sastāvos).

Tātad noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas izdarītās darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu un apzināti to veikusi (pēc formāliem kritērijiem) vai arī apzinājusies savas darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos (pēc materiāliem kritērijiem).

Pie tieša nodoma noziedzīgos nodarījumos ar formālu sastāvu jāpakavējas īpaši, jo šāda veida personas psihiskā attieksme pret darbību vai bezdarbību detalizēti jāizvērtē noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu tāpēc, ka tajos personas psihiskā attieksme pret atsevišķām saliktā sastāva daļām, īpaši pret kaitīgajām sekām, var būt atšķirīga.

Katrā KL sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pamatpazīmes ir darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek realizēta vainīgās personas apzināta griba.