2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)
Intervija
Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju
6
Ēriks Kalnmeiers
Latvijas Republikas ģenerālprokurors,
intervijā Sannijai Matulei un Gatim Litvinam 

Atskatoties uz aizvadīto pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē. Kalnmeieram ir ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs priekšstats par jauno priekšnieku un būtiskas tiesu varas institūcijas vadītāju jau ir izveidojies.

Būdams mūsu žurnāla rubrikas "Nedēļas jurists" viesis, atbildot uz jautājumu, kas jūs būtu, ja nebūtu izvēlējies jurista profesiju, sacījāt: "[..] Juristi bija rezerves variants". Raugoties no malas, šķiet, ka šis rezerves variants jūsu karjerā ir pietiekami veiksmīgs. Vai esat vīlies šajā izvēlē?

Domāju, ka nē, vilšanās man nav, jo patiesībā toreiz tas bija ļoti nopietns un pārdomāts rezerves variants. Turklāt ar šo jomu kaut kādā mērā biju saistīts jau kopš bērnības. Mans tēvs, lai gan ne jurists, visu mūžu nostrādāja milicijā, tur strādāja arī tēva brālis, savukārt mans brālis bija prokuratūras izmeklētājs. Vēl mazs būdams, braucu līdzi tēvam uz notikuma vietām, tā ka šo to no tā darba zināju jau bērnībā. Līdz ar to mana ienākšana jurisprudencē nebija tikai nejaušība, kas balstīta uz filmu vai detektīvromānu radītiem iespaidiem. Man bija savs, uz realitāti balstīts, priekšstats par šo profesiju.

Vēlāk, jau studiju gados, sāku strādāt kā sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja palīgs, un kopš tā laika nemitīgi esmu kāpis tikai uz augšu – ne vien profesionālā, bet arī sevis pilnveidošanas un izglītošanas ziņā. Tā palēnām kļuvu par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju, Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieku, tad – arī priekšnieku. Visu laiku man bija kaut kas, kas dzen uz priekšu, neļauj apstāties. Tad nāca arī izšķiršanās – būt par ģenerālprokurora amata kandidātu vai ne. No vienas puses, es skaidri zināju, ka sākums būs ļoti grūts – kaut iziet cauri visai tā sauktajai sabiedriskajai apspriešanai, kas mums ir visai īpatnēja un amizanta procedūra, no otras puses, tas atkal bija kā jauns izaicinājums. Domāju, ka esmu to veiksmīgi pieņēmis un pašreiz cenšos sevi arī apliecināt šajā amatā.

Kādu saimniecību, ja tā var sacīt, saņēmāt mantojumā no sava priekšteča Jāņa Maizīša?

Sacīt, ka viss bija ideāli, es nevaru. Tā nebūtu patiesība.

Tātad 2010. gada jūlijā es pārņēmu Ģenerālprokuratūras vadību, bet iepriekšējais – 2009. – bija krīzes smagākais punkts, lai gan tā vēl joprojām turpinās. Attiecīgi reālā situācija bija tāda, ka, piemēram, autoparks bija dramatiskā stāvoklī, bet Dzirnavu ielas ēka, kur atrodas septiņas Rīgas pilsētā izvietotās rajona līmeņa prokuratūras iestādes, – pirmsavārijas stāvoklī. Tā ka saimnieciskās problēmas saņēmu pietiekamā apjomā. Taču šobrīd jau varu sacīt, ka tās tiek risinātas un no nulles punkta ir izkustējušās, jo ir gan konkrēti risinājumi, gan arī nākotnes redzējums. Tostarp ir izveidota valdības komisija telpu jautājumu risināšanai, arī informācijas tehnoloģiju jomā tika novērsta krīze ar datortehniku, kas, vienkārši sakot, bija šausmīga.

Faktiski savā pirmajā darbības gadā veicu tādus sāpīgākos ugunsdzēšanas darbus, kas arī tika atrisināti. Nevaru nepieminēt, ka ir izveidota jauna prokuratūras struktūrvienība – Narkotisko vielu nelikumīgas aprites noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas prokuratūra.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pseidodemokrātija
3. Augusts 2011 / 12:00
0
ATBILDĒT
Interesanti, kur tad lai cilvēks griežas, ja tiek konstatēta kāda nelikumība? Varbūt tādas institūcijas, kur griezties, LR nemaz nav? Ne jau visas sūdzības rodas pilnmēness laikā, tad jau varbūt Saeima arī tika atlaista pilnīgi nepamatoti? Normālā situācijā, ja jau prokuratūra ir tik gudra, tā varētu tad pārsūtīt privātpersonas iesniegumu tai iestādei, kura tad ir kompetenta to izskatīt. Bet mūsu valstī ir iespējamas tādas situācijas (un tādas ir jau bijušas), ka tavā prombūtnes laikā dzīvoklī var ielauzties svešas personas, nomainīt atslēgas un nelaist dzīvokļa īpašnieku vairs iekšā. Un diemžēl pat policija šādā situācijā neko nepalīdzēs, ja saņems paskaidrojumu no ienācēja, ka tas ir civiltiesisks strīds, un uzrādīs kādus līgumus ar viltotiem parakstiem. Bet īstais dzīvokļa īpašnieks varēs tad gadiem tiesāties mūsu fiksajās un ideālajās tiesu instancēs, ceļot īpašuma prasību un apmaksājot dokumenta ekspertīzes, un dzīvot parkā uz soliņa.
jurists
2. Augusts 2011 / 14:50
0
ATBILDĒT
Vai Jums nešķiet, ka likums paredz prokuratūras kompetenci, kurā neietilpst privātpersonu sūdzību par \"nelikumībām\" izmeklēšana, īpaši attiecībā uz tām, kas rakstītas pilnmēness laikā?
Piekrītu
2. Augusts 2011 / 14:34
0
ATBILDĒT
Nepukst un nevaimanā tik daudz. Sabiedrībai lielāka drošības sajūta. Un darbs arī normāli rit.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties