Aresta uzlikšanas mantai institūts nekad nav zaudējis savu aktualitāti, jo reti kura kriminālprocesa ietvaros, ja tajā tiek risināts kāds mantisks jautājums, netiek piemērots minētais nodrošinājuma līdzeklis.

Sniedzot aresta uzlikšanas mantai tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturojumu, jāatzīmē, ka 1926. gada kriminālprocesa likumos³, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Kriminālprocesa kodeksā⁴ un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā⁵ atsevišķa nodaļa mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā netika veltīta. Gan LPSR Kriminālprocesa kodeksā, gan Latvijas Kriminālprocesa kodeksā aresta uzlikšana mantai tikusi iekļauta izmeklēšanas darbību sarakstā, bet, izstrādājot Kriminālprocesa likumu⁶, likumdevējs šo tiesību institūtu ir nodalījis atsevišķā nodaļā, atstājot atklātu jautājumu par aresta uzlikšanas mantai vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā. Kaut arī no Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, tā 28. nodaļā joprojām pastāv vairāki būtiski neatrisināti jautājumi. Piemēram, likums pilnībā neatklāj aresta uzlikšanas mantai būtību un saturu, nenosaka tiesību institūta vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā, neizskaidro, kādi ierobežojumi paredzēti īpašniekam gadījumā, ja viņa mantai uzlikts arests mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai kriminālprocesā. Daži jēdzieni, kas attiecināmi uz pētāmo tiesību institūtu, ir izteikti ģenerālklauzulas formā, līdz ar to tiesību piemērotājam pašam jānosaka jēdziena saturošās normas interpretācijas vadlīnijas. Ievērojot, ka likumā fiziski nav iespējams atspoguļot visas ar aresta uzlikšanu mantai saistītās situācijas un apstākļu kombinācijas, ar kurām ikdienā saskaras visas kriminālprocesā iesaistītās personas, juridiskās literatūras neesamība šajā jautājumā ir nopietns šķērslis likuma robu aizpildīšanai ar Latvijas juristu autoritatīvo viedokli, kā rezultātā nereti noteiktās interpretācijas vadlīnijas nonāk pretrunā likumdevēja izvirzītajam institūta mērķim.

Jānorāda, ka nedz spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā, nedz citos normatīvajos aktos aresta uzlikšanas mantai legālā definīcija nav sniegta, likumdevējam, iespējams, uzskatot to par pašsaprotamu. Arī pēdējā laikā latviešu valodā iznākušajās mācību grāmatās vai zinātniskajos rakstos analizējamais tiesību institūts nav definēts. Dažās vārdnīcās⁷ gan ir sniegti aresta uzlikšanas mantai jeb mantas aresta atšķirīgi definējumi, taču tajos iekļautās pazīmes neatklāj šī institūta būtību un lielākoties vispār konceptuāli ir pretrunā Kriminālprocesa likumā norādītajiem aresta uzlikšanas mantai elementiem, kas ir šķērslis kāda praktiskā jautājuma atrisināšanai ar eksistējošo definējumu palīdzību. Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka praksē pastāv ārkārtīga nepieciešamība minētā tiesību institūta legālās definīcijas izveidei, jo tie elementi, kas varētu veidot aresta uzlikšanas mantai definīciju, jau ir iekļauti Kriminālprocesa likuma 28.