Latvijas apdrošināšanas tirgū darbojas desmit nacionāla mēroga nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību un četras nacionāla mēroga dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Pēc tam, kad 2004. gada maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, Latvijas apdrošināšanas tirgum pievienojās deviņas jaunas EEZ valstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles, tostarp piecas no Latvijā līdz šim strādājušajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām reorganizēja savu juridisko statusu, sākot darbību Latvijā ar Eiropas komercsabiedrības (SE) filiāles starpniecību. Vairāk nekā 370 EEZ valstu apdrošināšanas sabiedrību Latvijā darbojas saskaņā ar ES pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

Šajā rakstā galvenokārt tiks pētīti dažādi aspekti, kas saistīti ar dibināšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, piemēram, vienotās licences (single licence) izcelsme, starpība starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un dibināšanas brīvību, paziņošanas kārtība un citi jautājumi, kas rodas, īstenojot minētās ES brīvības.

Vienotās licences izcelsme un raksturojums

Apdrošinātāja tiesības veikt komercdarbību visā Eiropā kopumā izriet no Līguma par Eiropas Savienību. Vienotās licences darbību nosaka dažādas ES direktīvas, kuru prasības ir iestrādātas dalībvalstu nacionālajos likumos.

Viens no Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk arī – Līgums) pamatmērķiem, kā norādīts minētā Līguma 3. panta 3. punktā, ir iekšējā tirgus izveidošana. Līguma 49. pants paredz vienā dalībvalstī dibināta uzņēmuma tiesības izveidot filiāli citā dalībvalstī. Savukārt līguma 56. pants paredz vienā dalībvalstī dibināta uzņēmuma tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī.

Pirmā direktīva (73/239/EEK) nedzīvības apdrošināšanas jomā un Pirmā direktīva (79/267/EEK) dzīvības apdrošināšanas jomā ieviesa pirmās vispārīgās apdrošinātāju licencēšanas normas. Ar Otro direktīvu (88/357/EEK) nedzīvības apdrošināšanas jomā un Otro direktīvu (90/619/EEK) dzīvības apdrošināšanas jomā tika atceltas noteiktās robežas jeb šķēršļi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu starpvalstu līmenī.