Šajā “Jurista Vārda” numurā lasītāju vērtējumam tiek nodots kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Ņemot vērā šo apaļo un, varētu pat sacīt, jubilejas skaitli, vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā.
Uzņēmumu reģistrs (UR) vienmēr ir bijis orientēts uz sniegto pakalpojumu augsto kvalitāti un caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Tādēļ iestāde jau kopš tās izveidošanas ir centusies attīstīties, pastāvīgi uzlabojot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, ātrumu un pieejamību. Faktiski UR kā viens no pirmajiem praksē ir īstenojis labas pārvaldības principu, kas ietver procedūru vienkāršošanu, padarot tās pieejamākas un ērtākas katram indivīdam.1
Neesmu utopists un domāju, ka brīdis, kad klientiem nebūs nevienas kritiskas piezīmes par valsts reģistrācijas procesu, lēmumu pieņemšanas ātrumu, iestādes mājaslapu, veidlapu kvalitāti, valsts notāru darbu un galvenā valsts notāra lēmumiem, nepienāks nekad. Par to, šķiet, nesapņo arī mani kolēģi UR, jo nekad nevar būt tik labi, lai nebūtu vēl labāk. Tomēr, cenšoties vienmēr un visur ar kritisku aci skatīties uz savu veikumu, gribētos ticēt, ka arvien vairāk tuvojas brīdis, kad pat kritiķi UR darbu vērtēs šādi: šī valsts iestāde, salīdzinot ar citām, pret cilvēkiem tomēr ir labvēlīgāka, arī apkalpošana ir patīkama un komunikācija iedvesmojoša, taču, pats galvenais, UR prakse ir prognozējama.
Nedomāju, ka tas ir pieticīgs sapnis, jo, manuprāt, prognozējamība šai kontekstā ietver šo labas pārvaldības principu, no kura izriet arī "taisnīgums" lēmumu pieņemšanā, "likumības" jeb "tiesību virsvadības" princips, izskatot lietas, "saprātīgums" – izsverot iesniegtos apsvērumus, "līdztiesība" –nešķirojot klientus pēc to statusa, kā arī "iecietība", uzklausot emocionālus iesniegumus. Tāpat, par spīti zemajam atalgojumam2 un materiāla stimula neiespējamībai, un, galvenais, absolūtas valsts vīzijas trūkumam par valsts pakalpojumu politiku3, spējam noturēt iestādi tādā līmenī, lai būtu lepni4 par to.
Atklātība lēmumu pieņemšanā
Publiskot savu praksi, proti, padarīt to ikvienam klientam pieejamu, UR sāka pirms vairāk nekā astoņiem gadiem.5 Tātad kopš 2003. gada 2. janvāra UR mājaslapā tiek ievietoti galvenā valsts notāra lēmumi, kas pamatā veido Uzņēmumu reģistra prakses pamatu. Faktiski ar šo brīdi var runāt par UR praksi mūsdienīgā izpratnē, kas balstās klientu paļāvībā uz UR lēmumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
