Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi – Fizisko personu datu aizsardzības likums –, ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams apzināt valdošos viedokļus, kā arī veidot praksi, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus.
Šī raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem.
1. Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķis un piemērošanas joma
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un pamatbrīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. No minētā izriet, ka visas šajā likumā ietvertās tiesību normas ir jātulko caur katras personas tiesību uz savu personas datu aizsardzību prizmu. Minētais tiešā tekstā ir ietverts arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā, nosakot, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Personas datus kā personas privātās dzīves sastāvdaļu pamatā aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.
Pienākums nodot savus personas datus, personas datu atklāšana bez datu subjekta piekrišanas, personas datu apstrāde – tas viss ierobežo personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tas, vai konkrētais ierobežojums pārkāpj minētās tiesības, ir atkarīgs no tā, vai veicamās darbības ir noteiktas ar likumu, nepieciešamas demokrātiskā sabiedrībā, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, un ir samērīgas.
Tiešā veidā šis princips ir atspoguļots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5. panta otrajā daļā, paredzot atvieglojumus tādai datu apstrādei, kas veikta žurnālistikas, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un vienlaikus nosakot, ka atvieglojumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
