11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts nodeva autortiesību strīdos
5
Normu kolīzijas risinājums
LL.M.
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante 

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence.

Kolīziju atrisināšanas normas

Juridiskā metode nosaka trīs galvenās kolīziju atrisināšanas normas:

1. norma: lex superior derogat legi inferiori jeb augstāka juridiskā spēka norma prevalē pār zemāka juridiskā spēka normu6;

2. norma: lex specialis derogat legi generali jeb speciālā tiesību norma prevalē pār vispārējo tiesību normu7;

3. norma: lex posterior derogat legi apriori jeb jaunāka tiesību norma prevalē pār vecāku tiesību normu8.

Savukārt kolīziju starp 2. un 3. normu risina 4. norma: lex posterior generalis non derogat legi priori speciali jeb jaunāka vispārējā norma neprevalē pār vecāku speciālo normu9.

Piemērojot kolīziju atrisināšanas normas, nevar rīkoties haotiski, bet ir jāievēro to savstarpējā hierarhija, piemērojot normas vienu pēc otras10.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
piile
13. Oktobris 2011 / 13:46
0
ATBILDĒT
Tu jau noteikti zini, ka tiesību normas ir jāinterpretē ne tikai gramatiski, bet arī teleoloģiski.
Unabomberz
12. Oktobris 2011 / 16:02
0
ATBILDĒT
Lielākajā daļā gadījumu tiesneši tā arī traktē kā tu saki, bet es skaidri zinu, ka RAT ir tikuši pieņemti prasības pieteikumi intelektuālā īpašuma lietās maksājot mazo nodevu (tas gan bija prasījumos par kompensāciju pēc tiesas ieskata, t.i. AT likuma redakcija līdz 2007.gada 1.martam), nevis rēķinot to pēc prasības summas, par spīti tam, ka identiski prasības pieteikumi pie cita tiesneša tika atstāti bez virzības. Tāpēc es neuzskatītu, ka tā prakse ir tik viennozīmīga.



Tas, ka 4prim punkts ir ielikts pēc nemantiskajām prasībām neko nenozīmē. Viņš ir ielikts kā atsevišķa lietu kategorija, tāpat kā 2punkts par laulības šķiršanu (Neuzstāsi taču, ka tā ir mantiska prasība, kaut arī pēc saraksta tā seko prasībai, kas novērtējama naudas summā, nevis nemantiskai prasībai).



Jā no anotācijas teorētiski varētu mēģināt izsecināt, ka likumdevēja mērķis bija šo nodevu attiecināt tikai uz nemantiskajiem strīdiem par autortiesībām, bet no likuma teksta tas nebūt neizriet. Pieņemtais likuma teksts nenodala autortiesību strīdus pēc to mantiskuma/nemantiskuma, bet kā atsevišķu prasības veidu, kuram ir noteikta speciāla nodeva. Tas, ka likuma tekstu nav sasniegts likumdevēja mērķis nebūt nav prasītāja problēma. Neredzu iemeslu 4prim pantu interpretēt tik šauri, kā tu saki tikai tāpēc, ka viņš seko 4pantam, jo paša 4prim panta formulējums ir skaidrs un nepārprotams.
Anonīmais Lietotājs
11. Oktobris 2011 / 16:17
0
ATBILDĒT
Jāskatās, kur tas 4prim punkts likumā iebāzts. Tā kā tas ir palikts zem nemantiskajām prasībām, tad par to vispār nevajadzētu šaubīties. Apskatieties arī tiesu praksi - par zaudējumu atlīdzību autortiesību pārkāpuma lietā nekur nebūs 50 Ls visur tiek piemērots 34.p. 1.daļas 1.p. No anotācijas ir skaidrs, ka likumdevējs grib aizstāt 50 latus ar 150 latiem, aprēķinot prognozējamos ienākumus budžetā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties