Viens no galvenajiem rādītājiem jebkuras kandidātvalsts uzņemšanai Eiropas Savienībā ir valsts pārvaldes stabilitātes pakāpe, kas cieši saistīta ar valsts civildienestu un tā attīstību. Un tomēr bieži tiek uzdoti jautājumi: vai ir vajadzīgs valsts civildienests un ierēdņi? Cik lielam jābūt civildienestam, un cik ierēdņiem jābūt? Vai visās valsts pārvaldes iestādēs jābūt ierēdņiem? Turklāt praksē tiek īstenotas arī aktīvas darbības civildienesta regresa jomā, proti, daudzas valsts pārvaldes iestādes, kas agrāk ir bijušas civildienestā, nemainot savu funkcionālo būtību, ir izstājušās no tā, līdz ar to attiecīgi samazinot ierēdņu skaitu; savukārt dažas valsts pārvaldes iestādes, kas atrodas valsts civildienestā, masveidā samazina ierēdņu skaitu savā iestādē. Tādējādi šobrīd vairākas valsts pārvaldes iestādes neatrodas civildienestā un daļa darbinieku, kuru tiešie dienesta pienākumi ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana, nav ierēdņi. Vai šāda situācija ir labvēlīga valsts pārvaldes nostiprināšanai? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, nepieciešams iedziļināties civildienesta būtībā.