1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības krimināltiesiskie aspekti
19

Privātās dzīves neaizskaramība, personu privātums un tiesības mūsdienās kļūst arvien aktuālākas. Tiesību nezināšana un neievērošana rada situācijas, kad netiek nodrošinātas personas tiesības netraucēti un brīvi baudīt ikdienu ar pārliecību, ka neviens nepamatoti neiejauksies privātajā dzīvē un tā būs neaizskarama.

Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Tādējādi valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas lIdzekļu neadekvātiem aizskārumiem. Tādēļ svarīgi ir ne tikai noteikt tiesību robežas katrā konkrētā gadījumā, bet arī ieviest efektīvu aizsardzības mehānismu.

Privāttiesības ir tiesību joma, kas regulē attiecības starp personām, kuras ir līdzvērtīgas savās tiesībās un pienākumos tādās tiesiskajās attiecībās kā privātās dzīves neaizskaramība. Latvijas Republikas Satversme1 kā augstākais normatīvais akts ir noteikusi personai piešķiramo tiesību apjomu, tai pakārtotiem zemāka līmeņa likumiem normatīvo aktu hierarhijā ir jākonkretizē šīs tiesības un jānodrošina to aizsardzības mehānisms. Taču tas nenozīmē, ka gadījumos, kad attiecīgā regulējuma nav vai arī tas ir nepilnīgs, personai ir jāsamierinās ar privātās dzīves aizskārumu. Tas, ka personas privātās dzīves neaizskaramība mūsu valsts Krimināllikumā pilnībā nav noregulēta, nenozīmē, ka var iejaukties personas privātajā dzīvē, jo viena no tiesiskās aizsardzības iespējām ir, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu, vērsties tiesā pret valsti ar prasību ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas izstrādātos principus attiecībā uz personas privātās dzīves neaizskaramību un nodrošināt pietiekamu aizsardzību pārkāpuma gadījumos.

Latvijas tiesību sistēma nepiedāvā pietiekamas iespējas cilvēkam sevi aizstāvēt privātās dzīves aizskāruma gadījumos. Piemēram, kā rīkoties, ja laikrakstā bez personas piekrišanas un citā kontekstā ir publicēta fotogrāfija, kuru laikraksts saņēmis kā ilustrāciju tikai konkrētai intervijai? Kāds būtu risinājums, ja fotodarbnīca bez fotografēto piekrišanas ir izlikusi skatlogā viņu palielinātos attēlus un pat nereaģē uz pieprasījumu tos izņemt, atsaucoties un savām autortiesībām un fotonegatīvu īpašumu. Līdzīgos gadījumos grūti būs pierādīt goda un cieņas aizskārumu, par to varētu prasīt morālā kaitējuma atlīdzību, taču, iespējams, tā ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē – personas tiesībās uz attēlu, personas privātumu, kas valstij ir jāaizsargā. Tāpat nav vispusīga regulējuma par novērošanas kameru uzstādīšanu, filmēšanu ar slēptajām kamerām, nereti šādās situācijās atliek paļauties tikai uz ētikas principiem.

Svarīgi ir atcerēties, ka jebkuru tiesību var ierobežot, ja tam ir likumīgs mērķis, un viens no šiem mērķiem var būt citu cilvēku tiesību aizsardzība. Taču tiesību ierobežojumam vienmēr jābūt samērīgam ar mērķi un nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
androids
7. Novembris 2011 / 23:20
0
ATBILDĒT
Piekrītot visiem tiem, kas akcentē raksta paviršumu un oponējot tiem, kas aizstāv konkrētas personas godīgu un taisnprātību, gribu izcelt vienu momentu.

Tātad nevienam vairs nav šaubu, ka raksts ir paviršs un nepinīgs. Daudz kas no tiesu prakses vispār nav apskatīts, atsauces šlābanas, nav izmantots nekas vērā ņemams no ārvalstīm, u.tml.

Tad nu lūk, manuprāt, nav godīgi un taisnprātīgi ne pret citiem, ne pret sevi publicēt rakstu, apzinoties, ka neesi apskatījis visu nepieciešamo, kas saistīts ar konkrēto problēmjautājumu, ka neesi veltījis pietiekamu laiku un enerģiju, lai tērētu citu cilvēku laiku, kas lasīs Tevis rakstīto, vai arī neesi izdarījis kādu \\\"Vau\\\" secinājumu, kas pats par sevi atsvēru nepietiekamu bāzi, Nu.k.k.tā. Pēc analoģijas ar iepriekš rakstīto - var vilts paralēles ar vīra meklēšanu caur iepazīšanās protāliem un šāda raksta publicēšanu
piesta
6. Novembris 2011 / 11:35
0
ATBILDĒT
Paviršs raksts ķekša pēc. Kāpēc?



1) kā jau te minēja, tad civiltiesiskais aspekts nav apskatīts, aizstāvēt savas tiesības tā kā vajadzētu vienmēr visupirms civiltiesiski, krimināltiesības ir izņēmuma gadījums.



2) rezolūcija neko neuzdod izdarīt, autorei vajadzētu pastudēt starpt. publ. tiesības. Ja mēs paceļam gaismā visas daudzās pieņmetās rezolūcijas, tad mēs to vien darītu kā viņas pildītu, kā arī ar laiku šīs rezolūcijas nonāk pretrunās. Tas ir fakts. Ne viss, kas ir sarakstīts uz kāda papīra ir juridiski saistošs, pārsvarā šāda tipa dokumenti ir politisks instruments.



3) autores piedāvātā krimināltiesību panta dispozīcija ir tik ļoti izplūdusi, ka piemērotāji praksē(gan policijas iecirkņos, gan perifērijas prokuratūrās) aiztulkosies līdz ļoti interesantiem rezultātiem, kad tiks piemēroti prokurora priekšraksti par sodu bez jebkādas pierādījumu pārbaudes par to, ka kaimiņu Jāņonkulis 3 dienas ķīķerēja uz krustmāti Toņu caur logu pa vakariem, un Toņas dēls izrādījās iecirkņa inspektors, kas šo netaisnību dokumentēja un uzsāka kriminālprocesu, jo iedzīvotāju pamattiesības ir taču jāaizstāv! Un Jāņonkulis saņems savu kriminālsodu caur perifērijas prokurora vienpersonisko, taisno tiesu!



Šādi izplūduši panti palīdz dažādām tumšām struktūrām, nenoliedzami, arī uzsākt KP nevietā, kas neveicina stabilitāti un kopējo tiesiskumu.



4) visi mēs esam studējuši krimināltiesības un sastāvu protam analizēt, rakstā viena puse materiāla ir 3.kursa studenta atreferējums krimināltiesību sevišķajā daļā par 2 pantiem, sastāvs, objekts utt.



5) kur ir analizēta prakse? Jaunalsnes lieta, lieta \"Kurmis\" un citas, kas avīzēs bija?
juridisku tekstu lasītājs
3. Novembris 2011 / 14:31
0
ATBILDĒT
Citēju:Cik daudzas no jums, komentētājas, juristes, gudrinieces, uzreiz ieliktu savu foto iepazīšanās portālā un meklētu sev biezu un naudīgu vīru? Bet Loreta nav tāda – viņa cenšas visu paveikt saviem spēkiem.

...........

Cepuri nost!Kāds dziļums jaušams šajā tekstā!

Sajutu skaudību,nenovīdību un tieksmi uzsākt melno darbu....
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 16
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties