1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas aresta pamats un apjoma noteikšanas kritēriji
12
Mg.iur.
Jekaterina Lapina
LU Juridiskās fakultātes doktorante,
Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze 

Rakstā izvērtēts jautājums gan par to, kas var būt par pamatu aresta uzlikšanai mantai, gan arī formulēti daži arestējamās mantas apjoma noteikšanas kritēriji pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu kontekstā, sniedzot, iespējams, specifisku skatījumu.

Kaut arī aresta uzlikšanas mantai institūts nebūt nav jauns, juridiskajā literatūrā joprojām nav nostiprinājies viedoklis par jautājumiem, kas saistīti ar tā piemērošanas pamatu. Vieni pauž viedokli, ka pietiekams pamats aresta uzlikšanai ir kāda mantiska jautājuma risināšana kriminālprocesā, savukārt citi norāda, ka par analizējamā tiesību institūta piemērošanas pamatu ir uzskatāms tāds apstākļu spektrs, kas kopsakarā norāda uz to, ka nodrošinājuma līdzekļa nepiemērošanas gadījumā iespējamā galīgā nolēmuma izpilde daļā par īpašuma tiesību pāreju vai kādas naudas summas piedziņu var kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama. Tā kā Latvijā šis jautājums iepriekš nav plaši pētīts, raksta autore vēlas pievērst īpašu uzmanību apstākļiem, kas sekmē lēmuma par aresta uzlikšanu mantai pieņemšanu, jo tiem ir būtiska nozīme, ne tikai pieņemot attiecīgu lēmumu, bet arī vērtējot šāda lēmuma pamatotību tā pārsūdzības gadījumā.

Jāatzīmē, ka joprojām nav panākta juristu konceptuāla vienošanās arī jautājumos, kas skar aresta uzlikšanu mantai laikā, nepieciešamību ievērot samērīguma principu arestējamās mantas apjoma noteikšanas procesā, kā arī iespējamību arestējamās mantas apjomu samērot ar nodarīto kaitējumu. Arī šie jautājumi ir īpašas uzmanības vērti, jo, kļūdaini nosakot arestējamās mantas apjomu, nodrošinājuma institūts nesasniedz savu mērķi. Ja mantas arests vērsts uz nepietiekamu mantas daudzumu, tiek apdraudēta galīgā nolēmuma izpilde, savukārt aresta uzlikšana mantai virs nepieciešamā apmēra radīs neattaisnotus personas īpašuma tiesību ierobežojumus.

 

1. Aresta uzlikšanas mantai pamats

Pievēršoties apskatāmā tiesību institūta piemērošanas pamatu identificēšanai un to analīzei, vispirms būtu atrisināms principiāls jautājums par to, vai Kriminālprocesa likuma 361. panta noteikumiem ir imperatīvs raksturs attiecībā uz analizējamā tiesību institūta piemērošanu. Proti, vai arests mantai uzliekams obligāti, iestājoties kādiem likumā paredzētajiem nosacījumiem, vai tomēr tā uzlikšana ir atstāta procesa virzītāja izvērtēšanai.

Minētā panta pirmās daļas pirmais teikums paredz: lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Gramatiski tulkojot minētās tiesību normas nosacījumus, var secināt, ka procesa virzītājam tiešām bez jebkādiem apsvērumiem iestājas pienākums uzlikt arestu mantai, ja konkrētā kriminālprocesa ietvaros tiek risināts kāds mantisks jautājums vai ja personai tiek inkriminēts noziedzīgs nodarījums, par kuru Krimināllikuma panta sankcija paredz mantas konfiskāciju. Uz minēto norāda normā iekļautais vārds "uzliek", kas neparedz likuma piemērotāja rīcības brīvību šā institūta piemērošanā. Tādā kontekstā spriest par aresta uzlikšanas mantai pamatiem būtu absurdi, jo procesa virzītājam arests mantai ir jāuzliek ex officio, konstatējot vismaz vienu no minētajiem apstākļiem, nevērtējot sprieduma izpildes apgrūtināšanas iespējamību. Jāatzīmē, ka konkrētajā gadījumā vārdam "uzliek" nav tāda pati nozīme, kāda tam piešķirta tā paša panta trešajā daļā, kas paredz, ka pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, jo norādītajā procesuālajā tiesību normā galvenā nozīme ir aresta uzlikšanas mantai procesuālajai kārtībai, nevis būtības, mērķu un pamatu izskaidrošanai. Taču jebkurā gadījumā atzīstams, ka šāda juridiskā konstrukcija ir visai apšaubāma un, ticamāk, norāda uz terminoloģijas kļūdainu piemērošanu. Līdz ar to secināms, ka ar gramatiskās metodes palīdzību vien nav atklājama normas patiesā juridiskā daba.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija
7. Novembris 2011 / 12:03
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz cietušo un piedziņu, tad man nav īsti skaidrs, kāds pamats būtu cietušajam iejaukties divu citu personu līgumiskajās attiecībās, prasot atzīt darījumu par spēkā neesošu. Kuru CL pantu Jūs domājat?
Jūlija
7. Novembris 2011 / 11:48
0
ATBILDĒT
Ja es pareizi saprotu Jūsu domu, tad Jūs piedāvājiet argumentēt šādi: tiklīdz personai draud konfiskācija kā sods (CL 1033.pants 3.punkts), personai tiek ierobežotas tiesības rīkoties ar lietu, respektīvi, tiesības mantu atsavināt (sal. CL 1076.pants), līdz ar to jebkurš atsavinājums nav spēkā (CL 988.pants, 996.panta pirmā daļa), tāpēc Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors var celt prasību par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu jeb restitūciju.

Manā ieskatā, Jūsu norādītās normas nemaz neattiecas uz restitūciju, bet uz īpašuma tiesību pāreju: īpašuma iegūšanu un zaudēšanu. Lietas atgriešanu atpakaļ neregulē minētie panti, bet regulē, piemēram, panti par īpašuma prasību.

Turklāt apstāklis, ka mantu varētu konfiscēt, parasti nerada īpašnieka tiesību ierobežojumu atsavināt lietu (CL 1076.pants), tāpēc dažkārt, kad nonāk līdz sprieduma par konfiskāciju izpildei, notiesātajam mantas nav. Savukārt, Jūsu rakstā iztirzātais mantas arests ir tiesību rīkoties ar lietu ierobežojums jeb aizliegums, kad īpašnieks nevarētu pārnest īpašuma tiesības uz citu personu.

Vienīgais, kur, manuprāt, varētu diskutēt par Jūsu piedāvāto pieeju, ir noziedzīgi iegūtas mantas tālāk atsavināšana, jo Satversmes tiesa ir izdarījusi vienu interesantu secinājumu, ka, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu KP-ā, „tās prettiesiskajam ieguvējam nav īpašuma tiesību, un līdz ar to šāda manta neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.” Šo atzinumu var dažādi iztulkot, tostarp arī tādējādi, ka jebkurš mantas ieguvējs, vienalga pirmais vai desmitais, ir prettiesisks un tam nerodas īpašuma tiesības. Ja īpašuma tiesības nerodas, tad tās arī nevar ierobežot, bet var maldīties par „nodevēja īpašuma tiesību uz to”. Starp citu, paturpinot šo domu tālāk Jūsu tēmas kontekstā, sanāk arī, ka aresta uzlikšanai noziedzīgi iegūtai mantai nav cilvēktiesību ierobežojums, jo „šāda manta neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.”
Autore
7. Novembris 2011 / 09:32
0
ATBILDĒT
Ja persona notiesāta ar mantas konfiskāciju, prasību tiesā var celt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors, kas darbojas Valsts interesēs Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz Civillikuma 1033.panta 3.punktu, 996.panta 1.daļu, 988.pantu, un, lūdzot atzīt darījumu par spēkā neesošu, dzēst jaunā īpašnieka īpašuma tiesības un atzīt īpašuma tiesības Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Ja ar kriminālspriedumu ir uzlikts par pienākumu atlīdzināt zaudējumus utt., bet manta, uz ko varētu vērst piedziņu ir atsavināta procesā, prasību var celt cietušais, lūdzot atjaunot iepriekšējo stāvokli (atzīt darījumu par spēkā neesošu un atjaunot īpašuma tiesības iepriekšējam īpašniekam), izņemot dāvinājuma līguma gadījumā – tad darījumu var neapstrīdēt, bet lūgt tiesu atļaut vērst piedziņu uz atdāvināto mantu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties