8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)
Skaidrojumi. Viedokļi
Politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums
Mg.iur.
Artūrs Caics
SIA "AP birojs" jurists 

Rakstā analizēts politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums Latvijas Republikā, īpašu uzmanību pievēršot tiem subjektiem, kuru politiskā atbildība ir tieši noteikta normatīvajos aktos.

1. Politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums (vispārīgas atziņas)

Izvērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ir konstatējamas atsevišķas nepilnības, kas saistītas ar politiskās atbildības tiesisko regulējumu. Politiskās atbildības jēdziens ir izmantots vairākos normatīvajos aktos (Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme), Ministru kabineta iekārtas likumā un Ministru kabineta kārtības rullī), taču nav formulēta politiskās atbildības definīcija. Satversmē politiskās atbildības jēdziens ir izmantots, lai norādītu, ka Valsts prezidents par savu darbību politisko atbildību neuzņemas.1 Ministru kabineta iekārtas likumā ir norādīts, ka katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, bet Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.2 Savukārt Ministru kabineta kārtības ruļļa 11. pantā politiskās atbildības jēdziens tiek izmantots nedaudz šaurākā formā nekā tas ir Ministru kabineta iekārtas likumā, proti, tiek norādīts, ka Ministru kabineta loceklis uzņemas politisko atbildību par attiecīgo (tā pārvaldībā esošo) jomu, nozari vai apakšnozari.3 Papildus tam politiskās atbildības jēdziens normatīvajos aktos ir salīdzinoši reti izmantots.4 Jāpiebilst, ka jēdziens ir minēts saistībā ar Ministru kabineta locekļiem un Valsts prezidentu, taču nevienā normatīvajā aktā nav norādīts, ka Saeima kopumā vai tās sastāvā esošais deputāts ir politiski atbildīgs subjekts. Tas nozīmē, ka Latvijā kā parlamentārā republikā, kur Saeimai no visām valsts varas institūcijām (orgāniem)5, neskaitot tautu jeb politiski pilntiesīgo pilsoņu kopumu, ir vislielākā vara, tomēr nav tieši noteikta politiskā atbildība attiecībā pret valsts suverēnās varas nesēju – tautu.6

Juridiski tieši nav noteikts politiskās atbildības institūts, kas ietvertu Saeimas pienākumu strādāt sabiedrības interesēs un būt gataviem atkāpties no amata, ja attiecīgās sabiedrības intereses netiks nodrošinātas. Tāpēc politisko atbildību ir nepieciešams atvasināt no deputāta darba pienākumiem (realizēt likumdevējvaru), dotā zvēresta, vēlēšanām, citiem tautas nepakļaušanās līdzekļiem un deputātu attiecībām ar sabiedrību. Par negatīvu ir jāvērtē arī deputātu attieksme pret politiskās atbildības iespējamo regulējumu normatīvajos aktos. 46% no aptaujātajiem deputātiem uzskata, ka politiskā atbildība nav jādefinē normatīvajos aktos, un 67% uzskata, ka nav nepieciešams atsevišķs likums "Par politisko atbildību", savukārt 81% no pārējiem respondentiem uzskata par nepieciešamu formulēt politiskās atbildības definīciju un 78% vēlas, lai tiktu izveidots likums "Par politisko atbildību".7 Līdz ar to apstiprinās politiķiem – valsts pārvaldītājiem – raksturīgā īpašība – vēlme netraucēti realizēt varu pēc iespējas ilgāku laika periodu.

Darba autors uzskata, ka politiskās atbildības jēdziena noteikšanai tiesību normās nav tik liela nozīme kā sabiedrības efektīvas kontroles nodrošināšanai pār valsts amatpersonām un politiskās kultūras pilnveidošanai, tas ir, sabiedrības un valsts amatpersonu izglītošanai par taisnīgas un efektīvas varas realizāciju, kas atbilst visas sabiedrības interesēm, t. sk. sociālajām – morālajām, tiesību, reliģiskajām, politiskajām normām.

Politiskās atbildības jēdziens salīdzinoši reti tiek izmantots arī Latvijas Republikas tiesu praksē, un spriedumu tekstos nav formulēts tā skaidrojums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties