15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās
37
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU Juridiskās fakultātes profesors, LZA akadēmiķis, Augstākās tiesas senators

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB
5. Decembris 2011 / 12:13
0
ATBILDĒT
Rakstā pareizi norādīts, ka, piemēram, ministrijai nav savas gribas, tātad arī valdījuma - ministrijas rīkojas valsts vārdā un, tāpēc arī atbild ar valsts mantu. Ministriju atbildība ir valsts iekšējā lieta. Ārvalstu literatūru var sākt pētīt ja pastāv kāda problēma vai jautājums.

God.komentētāji - kur ir problēma?...rakstā gan tas minēts, tomēr ātrumā to neuzstvēru. ; )
Eksperts III
22. Novembris 2011 / 10:38
0
ATBILDĒT
Lai cik dīvaini tas neskanētu, profesors Torgāns arī civiltiesībās orientējas ļoti ierobežotā spēles laukumā . Kā te jau viens minēja viņam tīri labi padodas problēmu izvirzīšana , bet ļoti vāji to risināšana un argumentēšana . Ja tam visam klāt nāk valodu ierobežota zināšana , kas liedz iepazīties ar mūsdienu(!) tiesībām , tad aina kļūst pavisam skumja .
jurists
21. Novembris 2011 / 10:40
0
ATBILDĒT
K.Torgāna kungs pieņem kā vispārīgu un negrozāmu patiesību Civilprocesa likuma 71.pantu,kas nosaka, ka par pusēm civilprocesā var būt vienīgi fiziskās un juridiskās personas. Vienlaikus K.Torgāna kungs atzīst arī izņemumus no šiem \\\"Svētajiem rakstiem\\\" - Civilprocesa likuma -, dāsni pieļaujot par pusēm civilprocesā būt arī personālsabiedrībām un komercsabiedrību filiālēm. Ja Civilprocesa likuma 71.pants vairs neatbilst jaunāku tiesību aktu normām, tādu kā Komerclikuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma, vai nav beidzot pienācis laiks Civilprocesa likuma 71.pantu attiecīgi precizēt? Protams, var jau mēģināt izlīdzēties ar juridiskās metodes lietošanu, konstatējot savstarpēji pretrunīgas tiesību normas. Taču vai tas vienmēr garantē pareizu lietas izspriešanu?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 34
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties