Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu.
Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis.
Problēmu būtība
Saskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu dalībnieku un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde. Dalībnieka vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad tā tiek ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku reģistru iesniedz Uzņēmumu reģistram pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas būtu publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru reģistrs pat netiek iesniegts Uzņēmumu reģistram pievienošanai sabiedrības reģistrācijas lietai. Vēl jo vairāk – akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām.
Praksē ir gadījumi, kad sabiedrības valde ļaunprātīgi Uzņēmumu reģistram iesniedz precizētu dalībnieku reģistru, kas neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo juridiskā fakta fiksēšana par kapitāla daļu īpašniekiem ir atstāta pašas sabiedrības ziņā. Protams, dalībnieks savu tiesību aizsardzībai ir tiesīgs vērsties tiesā, tomēr sabiedrības reģistrācijas lietai paliks pievienots šis apstrīdētais dalībnieku reģistrs un būs publiski pieejams kā aktuālais dalībnieku reģistra eksemplārs līdz brīdim, kad lietā likumīgā spēkā stāsies galīgais tiesas spriedums. Vienlaikus ir konstatējami arī problemātiski gadījumi, kad, piemēram, valdes un dalībnieku un akcionāru nesaskaņu dēļ, valdes vai/un citu dalībnieku un akcionāru neieinteresētības gadījumā vai arī gadījumā, kad sabiedrībai dažādu iemeslu dēļ nav valdes, netiek vai nevar tikt veiktas izmaiņas dalībnieku un akcionāru reģistrā un Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegts precizēts dalībnieku reģistrs. Tādējādi trešajām personām nav pieejams dalībnieku reģistrs, kas atbilstu faktiskajai situācijai, kā arī pats kapitāla daļu īpašnieks laikus nevar panākt, lai viņš tiktu ierakstīts dalībnieku reģistrā.
Komerclikumā noteikts, ka komercreģistra iestāde pēc dalībnieka lūguma var sasaukt dalībnieku sapulci. Vienlaikus, ja Uzņēmumu reģistra rīcībā nav precizētā dalībnieku reģistra, tad pat pēc pašu jauno kapitāla daļu īpašnieku lūguma nevar tikt sasaukta dalībnieku sapulce. Komerclikums paredz iespēju, ka komercreģistra iestāde var sasaukt arī akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru lūguma. Vienlaikus Uzņēmumu reģistra rīcībā nemaz nav akcionāru reģistra.
Viens no iespējamiem risinājumiem aprakstītajai situācijai būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.