Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4.
Kas ir ACTA un uz ko tas attiecas
ACTA ir starptautisks līgums intelektuālā īpašuma jomā, kura mērķis ir izveidot vienotu intelektuālā īpašuma aizsardzības standartu, lai apkarotu viltotu un pirātisku preču izplatīšanu un tādā veidā veicinātu ekonomikas izaugsmi.5 ACTA neregulē intelektuālā īpašuma tiesību materiālos jautājumus, piemēram, tiesību iegūšanu un izbeigšanos6, bet pievēršas tieši tiesību piemērošanas problemātikai. ACTA papildina7 1994. gadā noslēgto Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS līgumu), kam Latvija pievienojās 1998. gadā. ACTA sākotnējās dalībvalstis ir Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, Austrālija, Kanāda, Japāna, Koreja, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice un Amerikas Savienotās Valstis.
Latvija parakstīja ACTA šā gada 26. janvārī. Atbilstoši Satversmes 68. pantam nolīgumam vēl ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Tā kā arī Eiropas Savienība ir viena no ACTA parakstītājām, Latvijas saistības no nolīguma izriet arī pastarpināti kā Eiropas Savienības dalībvalstij.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.