7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)
Skaidrojumi. Viedokļi
Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē
4
LL.M.
Magda Papēde
Alberta Ludviga Freiburgas universitātes doktorante 

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4.

Kas ir ACTA un uz ko tas attiecas

ACTA ir starptautisks līgums intelektuālā īpašuma jomā, kura mērķis ir izveidot vienotu intelektuālā īpašuma aizsardzības standartu, lai apkarotu viltotu un pirātisku preču izplatīšanu un tādā veidā veicinātu ekonomikas izaugsmi.5 ACTA neregulē intelektuālā īpašuma tiesību materiālos jautājumus, piemēram, tiesību iegūšanu un izbeigšanos6, bet pievēršas tieši tiesību piemērošanas problemātikai. ACTA papildina7 1994. gadā noslēgto Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS līgumu), kam Latvija pievienojās 1998. gadā. ACTA sākotnējās dalībvalstis ir Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, Austrālija, Kanāda, Japāna, Koreja, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice un Amerikas Savienotās Valstis.

Latvija parakstīja ACTA šā gada 26. janvārī. Atbilstoši Satversmes 68. pantam nolīgumam vēl ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Tā kā arī Eiropas Savienība ir viena no ACTA parakstītājām, Latvijas saistības no nolīguma izriet arī pastarpināti kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lex
13. Februāris 2012 / 16:28
0
ATBILDĒT
Paldies autorei. Beidzot kāda JURIDISKA analīze par ACTA. Citādi visi tikai bļauj, jo ārzemēs, lūk, arī bļaujot.
IJ
10. Februāris 2012 / 11:23
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, vel jo vairāk pārliecinošāk top tas, ka ACTA nav ratificējams. Tas, ka autortiesības ir nepieciešams aizsargāt, tas nenozīmē - ka ir jāparaksta izplūdušu jēdzienu pilni starpt. līgumi, tikai lai tādi būtu un lai labāk izskatītos. Pietiekoši daudz likumu piemērotāji likumu tulko stingri pēc burta, nevis taisnības, loģikas un jēgas. Bīstami pārlieku izplūdušu dokumentāciju nodot piemērošanai.
Andris
7. Februāris 2012 / 13:03
0
ATBILDĒT
Šobrīd, kad sabiedrības emocijas saistībā ar ACTA ir karstas, juristi, kuri neizsaka klaju nosodījumu nolīgumam, riskē saņemt kritiku par globālo korporāciju interešu lobēšanu. Tādēļ paldies autorei par drosmi un centienu paraudzīties uz problemātiku ar \\\"vēsu galvu\\\".

Tracis ap ACTA, manuprāt, galvenokārt radies ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, patērētāji ir neapmierināti ar globālo korporāciju \\\"monopolu\\\" satura izplatīšanā, un visas no tā izrietošās sekas, kā piemēram nesamērīga cena, nepieejams saturs utt. Otrkārt, šaurais attīstīto valstu \\\"klubiņš\\\" , kurš nolīgumu tapšanu it kā slepenībā virzījis(vai nav jauki, ka Latvija beidzot tiek uzskatīta par attīstītu). Un šeit es nepievērsīšos tādiem iemesliem, kā vēlme ignorēt autortiesības kā tādas (lai gan personīgi šķiet, ka liela daļa protestētāji klusībā uzskata tieši tā).

Principā pirmajiem diviem argumentiem var pievienoties. Tomēr vai šie argumenti ir pietiekami, lai līgumu neratificētu? Iespējams, ka atteikšanās no ratifikācijas būtu simbolisks žests nākotnē nepieļaut šādu globālu instrumentu apspriešanu \\\"šaurā lokā\\\". Tomēr diez vai līguma nepieņemšana atrisinātu galveno problēmu - legāla satura nepieejamība.

Šeit nu ir nepieciešami citi risinājumi. Varētu tikai vēlēties, lai starptautiskā līmenī tieši šī problēma tiktu akcentēta. Turklāt sarunās būtu jāiesaista organizācijas, kuras pārstāv mazos un vidējos intelektuālā īpašuma radītājus/turētājus. Jo ir daļēji patiess uzskats, ka līdzšinējais regulējums pamatatā dod priekšrocības globālajiem spēlētājiem. Latvijas ražotājam/māksliniekam cīnīties ar intelektuālā īpašuma pārkāpumiem ārvalstīs ir ārkārtīgi apgrūtināti. Tādēļ visbiežāk šai cīņai tiek atmests ar roku.

Tie ir jautājumi, kuriem būtu jābūt valstu dienaskārtībā. Taču šobrīd Saeimai un atbildīgajām ministrijām ir jāpasaka, kas un kā konkrēti tiks uzlabots normatīvajos aktos, ieviešot ACTA. Ja atbilde ir nekas, tad zināma taisnība ir protestētājiem - kādēļ mums vispār būtu šis līgums jāpieņem?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties