Vai valdes locekļa funkcijās (sabiedrības vadīšanā un sabiedrības darba organizēšanā un nodrošināšanā) ietilpst tādu pienākumu tieša izpilde, kas saistīti un nepieciešami sabiedrības darbības nodrošināšanai (piemēram, grāmatveža, jurista, pārdevēja, šuvēja pienākumi), vai arī par šādu pienākumu izpildi ir slēdzams atsevišķs darba līgums?

S. Kravale. Manuprāt, šis jautājums ir skatāms plašāk, proti, būtu jāturpina savulaik "Danosas lietas" kontekstā sāktā diskusija par to, vai valdes loceklis ir "darbinieks" Latvijas Darba likuma izpratnē. Lai arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) skaidri ir definējusi kritērijus personas atzīšanai par "darba ņēmēju" Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās (proti, noteikta darba veikšana/pakalpojumu sniegšana noteiktā laika periodā par atlīdzību citas personas interesēs un tās vadībā), kā "Danosas lietā" norādīja EST ģenerāladvokāts, šis ir pirmais gadījums, kad EST padziļināti vērtējams jautājums par pakļautības attiecībām valdes locekļa un sabiedrības attiecībās.

Tātad EST, atbildot uz Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis ir uzskatāms par "darba ņēmēju" ES tiesībās, norādīja: "Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš tai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju atbilstoši ar Direktīvu 92/85 iecerētajiem mērķiem, ja viņa darbība noteiktu laiku tiek veikta citas šīs sabiedrības struktūras vadībā vai kontrolē un ja kā atlīdzību par šo darbību viņš saņem darba samaksu.